Monētas mākslinieki ir Ivars Drulle (aversa grafiskā dizaina un monētas plastiskā veidojuma autors) un Ilze Lībiete (reversa grafiskā dizaina autore). Monēta kalta Šveices kaltuvē "Faude & Huguenin SA", tās aversā redzami Rīgas pils Konventa vārtu portāla akmens ciļņu – Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga – attēli, bet reversā – stilizēts Rīgas pils atveids skatā no augšas.
Kolekcijas monēta "Rīgas pilij 500" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā, tomēr esot maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.
Monētas maksimālā tirāža ir 7000 eksemplāru un tās cena ir 41,07 eiro.
Par tagadējās Rīgas pils ēkas uzbūvēšanas gadu pieņemts uzskatīt 1515. gadu, ar ko beidzas teksti zem Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga (1494–1535) akmens tēliem virs pils vārtiem un arī rakstiskas liecības par būvdarbu izdevumiem. Pili rīdziniekiem nācās uzcelt pašu nojauktās Livonijas ordeņa mestra rezidences vietā, izpildot kapitulācijas līguma noteikumus pēc sakāves 1491. gadā pie Bukultiem un atzīstot Livonijas ordeņa mestra un Rīgas arhibīskapa virskundzību.
Pēc Strazdumuižas pamiera (1919. gada 3. jūlijs) pils tornī sāka plīvot Latvijas karogs. Uz pili pārcēlās Ministru prezidents un Valsts kanceleja, bet 1922. gadā tā kļuva par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci. Okupācijas gados pils telpas tika nodotas pionieriem, bet kopš 1995. gada vasaras Rīgas pils atkal kļuvusi par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
