PVN un darbaspēka nodokļu ieņēmumi budžetā atpaliek no plāna, atzīst FM  (9)

Tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi ir par 19,2 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāki, nekā plānots. Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada pieciem mēnešiem, ieņēmumi no PVN pieauguši par 41 miljonu eiro jeb 5,8%.

Tāpat arī darbaspēka nodokļu ieņēmumos vērojama plāna neizpilde - iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) iekasēts par 4,6 miljoniem eiro jeb 0,8% un sociālas apdrošināšanas iemaksas par 13,5 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, darbaspēka nodokļi pildās sekmīgi un atbilst nodarbinātības rādītāju tendencēm.

Vienlaikus FM uzsver, ka pārējo nodokļu ieņēmumi ir pat lielāki, nekā plānots, tādējādi kompensējot PVN un darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāna neizpildi. Akcīzes nodokļa ieņēmumi ir par 8,6 miljoniem eiro jeb 2,9% lielāki, nekā plānots, uzņēmuma ienākuma nodoklis - par 12,2 miljoniem eiro jeb 7,2%, bet nekustamā īpašuma nodoklis iekasēts par 4,4 miljoniem eiro jeb 3,9% vairāk.

Tādējādi kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos veidoja 2,854 miljardus eiro, kas ir 100% no nodokļu ieņēmumu piecu mēnešu plāna. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu nodokļu ieņēmumi pieauga par 163,5 miljoniem eiro jeb 6,1%.

Kopbudžeta ieņēmumi piecos mēnešos bija 3,813 miljardi eiro, kas ir par 379,4 miljoniem eiro jeb 11,1% vairāk nekā pērnā gada piecos mēnešos. Lielāko pieaugumu - par 257,4 miljoniem eiro jeb 73% - nodrošināja saņemtie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP).

Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3,555 miljardi eiro, kas, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, ir par 201,9 miljoniem eiro jeb 6% vairāk. Lielākais kāpums vērojams izdevumos sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai.

Izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada piecos mēnešos pieauga par 63,8 miljoniem eiro jeb 6,5%, tostarp izdevumi pensijām pieauga par 17,6 miljoniem eiro jeb 2,5%, savukārt izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem - par 46,3 miljoniem eiro jeb 17,5%.

"Šis pieaugums ir skaidrojams ar grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus, kā arī palielinot ģimenes valsts pabalsta apmēru par otro un trešo bērnu," piebilst FM.

Izdevumi atalgojumam sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem pieauga par 43 miljoniem eiro jeb 7,9%, tostarp izdevumi atlīdzībai valsts budžetā pieauga par 15,5 miljoniem eiro jeb 5,6%. Lielākais pieaugums izdevumiem atalgojumam bija vērojams pašvaldībās un to padotības iestādēs - par 27,5 miljoniem eiro jeb 10,3%.

Tāpat pieauguši tēriņiem precēm un pakalpojumiem - par 29,4 miljoniem eiro jeb 6,9%. Ministrija to saista ar izdevumu kāpumu autoceļu atjaunošanai, nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai, kā arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē nodrošināšanai.

Šā gada piecos mēnešos vērojams arī būtisks kapitālo izdevumu kāpums - par 32,1 miljonu eiro jeb 15,7%. Tas galvenokārt skaidrojams ar izdevumu pieaugumu kapitālieguldījumiem valsts pamatbudžetā šā gada maijā Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves būvniecībai un pārcelšanās izdevumu segšanai, kā arī ar kāpumu izdevumos, realizējot ES fondu projektus augstākās izglītības iestāžu būvniecības jomā.

Kopumā šā gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija vērojams 257,5 miljonu eiro liels pārpalikums. Salīdzinājumā ar 2014. gada atbilstošo periodu bilance uzlabojās par 177,5 miljoniem eiro. To pamatā noteica iepriekšējos mēnešos saņemtie ieņēmumi no ĀFP.

FM gan piebilst, ka izdevumi tradicionāli gada pēdējos mēnešos pieaug straujāk, tādējādi kopbudžetā veidosies deficīts.

Atbilstoši Eiropas Komisijā iesniegtajai Stabilitātes programmai 2015.-2018. gadam prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. gadā ir 362,1 miljoni eiro jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta.