Izpētot ministriju sniegto informāciju, vairums iniciatīvu saistītas ar jomām, kas bijušas problemātiskas arī iepriekš - rindu mazināšana veselības jomā, autoceļu sakārtošana, reformas izglītībā.
Finanšu ministrijai gan uzdots izvērtēt tikai atsevišķu jomu pieprasījumus - par valdības prioritātēm atzīta iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. Šīs jomas tad, visticamāk, arī saņems lielāko papildu finansējumu 2016. gadā, līdzīgi kā tas bija šā gada budžetā. Ar budžetu saistītos jautājumos valdība sāks skatīt augustā.
Mazākas rindas un iemaksas
Finansiāli ievērojamākās ieceres ir Veselības ministrijai (VM) - 2016. gadā kopumā JPI nepieciešami 159,7 miljoni eiro. Šajā summā iekļauti izdevumi pacientu rindu mazināšanai, pacientu iemaksu par pakalpojumiem un līdzmaksājumu mazināšanai, kā arī pakalpojumu tarifu paaugstināšanai slimnīcās un ambulatorajās iestādēs, skaidro VM.
Tāpat pieprasīti līdzekļi, lai paaugstinātu ārstniecības personu atalgojumu un attīstītu kompensējamo medikamentu sistēmu. Jaunajās politiskajās iniciatīvās iekļautas arī izmaksas, kas rastos par 11 Latvijas slimnīcu valsts galvoto aizdevumu pakāpenisku atmaksu.
Saskaņā ar ministrijā sniegto informāciju 2017. un 2018. gadā papildus nepieciešamie līdzekļi veido attiecīgi 264,2 un 430,8 miljonus eiro.
Iekšlietu ministrijas iniciatīvām nākamgad nepieciešami 122,7 miljoni eiro, no kā lauvas tiesa paredzēta jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanai iekšlietu nozares iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm - tam nepieciešami gandrīz 62 miljoni eiro.
Vēl 41,58 miljoni eiro vajadzīgi iekšējās drošības pasākumiem, no kuriem kā svarīgāko ministrija min valsts robežas iekārtošanu un uzturēšanu - tam nepieciešams 3,1 miljons eiro.
Informācijas tehnoloģiju pilnveidošanai nepieciešami aptuveni 1,5 miljoni eiro, administratīvās kapacitātes paaugstināšanas pasākumiem - aptuveni 7,6 miljoni eiro, bet gaisa kuģu parka plānveida atjaunošanai - ap 1,5 miljoniem eiro.
Finansējums prasīts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam - darbinieku apģērbiem un dienesta materiāltehniskās bāzes pilnveidošanai.
Tāpat aptuveni 3,8 miljoni eiro paredzēti trauksmes apziņošanas sistēmas modernizēšanai un papildināšanai, bet divi miljoni eiro - infrastruktūras modernizēšanai Valsts robežsardzes jūras videonovērošanas sistēmas objektos u.c.
2017. gadā Iekšlietu ministrijas iecerēm nepieciešami 123,5 miljoni eiro, bet 2018. gadā - 129,3 miljoni eiro.
Jauni ceļi un robežas
Satiksmes ministrija (SM) 2016. gada budžetam pieteikusi jaunas ieceres 67,3 miljonu eiro apmērā, kā būtiskāko minot autoceļu sakārtošanu, kam nepieciešami 32 miljoni eiro.
Valsts autoceļu tīklā esošo tiltu tehniskā stāvokļa uzlabošanai nepieciešami 1,9 miljoni eiro, bet dzelzceļa infrastruktūras maksai nepieciešami 12,13 miljoni eiro.
Tāpat ministrija lūdz piešķirt finansējumu Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas uzturēšanai (SKLOIS), projekta "E67/A4 Ķekavas apvedceļš" publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanai, kā arī trokšņa samazināšanai pie valsts autoceļiem.
Ministrijas prioritāšu sarakstā ir arī pievedceļu rekonstrukcija pirms robežšķērsošanas vietām "Terehova", " Grebņeva" un "Vientuļi", kam nepieciešami 12,5 miljoni eiro u.c.
2017. un 2018. gadā SM pasākumiem nepieciešami papildu 105,6 miljoni eiro un 159,4 miljoni eiro.
Finanšu ministrijas (FM) iesniegtajām jaunās politikas iniciatīvām 2016. gadā nepieciešami 1,43 miljoni eiro, bet pēc tam - attiecīgi 13,68 un 20,7 miljoni eiro.
Finansiāli ietilpīgākā ir Latvijas-Baltkrievijas robežas stiprināšana robežšķērsošanas vietās "Silene" un "Pāternieki", ko FM īsteno kopīgi ar Iekšlietu ministriju un Zemkopības ministriju.
Šim mērķim nākamgad nepieciešami 887,5 tūkstoši eiro, 2017. gadā - 13,18 miljoni eiro, bet 2018. gadā - 20,2 miljoni eiro.
Kiberdraudi un militārā tehnika
Aizsardzības ministrijas JPI nākamgad nepieciešami 68,5 miljoni, 2017. gadā - 98,97 miljoni eiro, bet 2018. gadā - 183,54 miljoni eiro.
Pēc ministrijā skaidrotā, budžeta pieaugums primāri tiks novirzīts uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanai sabiedroto spēkiem, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāla skaita palielinājumam un rezervju sistēmas attīstībai, NBS materiāltehnisko līdzekļu un krājumu rezervju veidošanai, Zemessardzes vienību ekipējuma un militārās tehnikas iegādei, kā arī Jaunsardzes attīstībai un aizsardzībai pret kiberdraudiem.
"Pieprasītās papildu summas piešķiršana sniegtu iespēju ātrāk sasniegt nepieciešamos 2% no IKP [aizsardzībai] 2018. gadā, tādējādi izpildot arī NATO Velsas samitā apstiprināto apņemšanos," piebilst ministrijā.
Lai gan šo iztrūkumu novēršana iepriekš tika plānota ilgākā laika periodā, aktuālā drošības situācija liek pārvērtēt iepriekš plānotos termiņus un ir nepieciešama steidzama rīcība, pēc iespējas ātrāk ceļot NBS kaujas gatavību un spējas, uzsver Aizsardzības ministrija.
Labklājības ministrijai (LM) 2016. gadā nepieciešams 28,1 miljons eiro. Tostarp vairāk nekā 8,2 miljoni eiro vajadzīgii, lai 2016.gadā pilnveidotu materiālo atbalstu pensionāriem.
LM ierosinājumi paredz pensiju indeksācijā ņemt vērā 50% (līdzšinējo 25% vietā) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem, kā arī pārskatīt krīzes laikā piešķirtās pensijas.
Valsts atbalsta pilnveidošanai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem nākamgad nepieciešami 2,2 miljoni eiro, bet septiņi miljoni eiro nepieciešami labklājības nozarē nodarbināto atalgojuma palielināšanai un sociālo garantiju nodrošināšanai. Vēl 4,7 miljoni eiro vajadzīgi, lai attīstītu alternatīvas ģimenes aprūpes formas, un tikpat izmaksās arī tehnisko palīglīdzekļu klāsta pilnveidošana.
Lai Sociālās integrācijas valsts aģentūrā mazinātu īslaicīgās sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu, 2016. gadā nepieciešami papildu 754 tūkstoši eiro, tāpat finansējums lūgts citām LM iecerēm.
Zemkopības ministrija pieprasījusi finansējumu meža ugunsdrošības uzraudzības un ugunsdzēsības funkcijas nodrošināšanai - nākamgad tam nepieciešami 4,2 miljoni eiro, 2017. gadā - 5,05 miljoni eiro, bet 2018. gadā - 5,44 miljoni eiro.
Ilgi gaidītas reformas
Izglītības un zinātnes ministrija, izvērtējot nozares prioritātes, finansējumu lūgusi piešķirt vairākām prioritātēm, kas saistītas ar strukturālām reformām un ik gadu tām nepieciešami 51,3 miljoni eiro, liecina ministrijas sniegtā informācija.
Finansējums nepieciešams gan pedagogu darba samaksas jaunajam modelim, gan augstākās izglītības finansēšanas jaunajam modelim, kā arī pirmsskolas pieejamības nodrošināšanai.
Tikmēr Ekonomikas ministrijas sarakstā ir 10 iniciatīvas 21,8 miljonu eiro apmērā 2016. gadam, 13,98 miljonu eiro apmērā 2017. gadam un 18,1 miljona eiro apmērā 2018. gadam.
Primāri EM rosina izvērtēt iespēju piešķirt finansējumu kompensāciju nodrošināšanai aizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem, Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbībai, kā arī līdzfinansējumam dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem.
Aizsargātā elektroenerģijas lietotāja nodrošināšanai nākamgad nepieciešami 5,6 miljoni eiro, bet Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla paplašināšanai - 590,1 tūkstotis eiro ik gadu.
Valsts līdzfinansējumam dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem 2016. gadā nepieciešami 10,9 miljoni eiro, 2017. gadā - divi miljoni eiro, 2018. gadā - viens miljons eiro.
Ministrijas prioritāšu lokā ir arī konkurences politikas īstenošana mazumtirdzniecībā un publisko personu darbībā, kam nākamgad nepieciešami 215,8 tūkstoši eiro, kā arī krīzes pārvaldības pasākumu īstenošana, kam pieprasīti 815,7 tūkstoši eiro.
Papildu prioritārajām iniciatīvām EM ieskatā finansējums būtu nepieciešams arī alternatīvai strīdu izskatīšanas mehānisma ieviešanai, lauku saimniecību struktūras apsekojumam, lielo uzņēmumu eksporta konkurētspējas veicināšanai, kūrortu infrastruktūras atbalsta programmai un republikas pilsētu iekšzemes kopprodukta un pievienotās vērtības rādītāju nodrošināšanai.
Programmas atkarīgajiem un elektroniskās aproces
Tieslietu ministrijai nepieciešams papildu finansējums ieslodzīto resocializācijas programmu īstenošanai Atkarīgo centrā Olaines cietumā, elektroniskās uzraudzības nodrošināšanai nosacīti pirms termiņa atbrīvotajām personām, kā arī probācijas darbinieku atalgojuma palielināšanai un probācijas programmu īstenošanas atjaunošanai ieslodzījuma vietās.
Kopumā ministrijas iecerēm 2016. gadā nepieciešams 5,1 miljons eiro, 2017. gadā - 6,6 miljoni eiro un 2018. gadā - 5,5 miljoni eiro, savukārt tiesām vajadzīgi attiecīgi 4,4 miljoni eiro, 5,9 miljoni eiro un trīs miljoni eiro.
"Tiesām nepieciešams papildus finansējums drošības sistēmas ieviešanai tiesās, tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma palielināšanai, kā arī cietušo direktīvas ieviešanai," skaidro TM.
Ārlietu ministrijas pasākumiem nākamgad nepieciešami 6,56 miljoni eiro, bet nākamos divus gadus - 5,11 miljoni eiro.
Ieplānoto pasākumu vidū ir gan informācijas tehnoloģiju iekārtu un programmatūras uzturēšanas izdevumi kiberdrošības veicināšanai, gan ārpolitisko aktivitāšu uzturēšana un padziļināšana Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu virzienā, diplomātisko aktivitāšu paplašināšana, informācijas, valsts īpašumu un personāla drošības nodrošināšana jauno ārpolitisko izaicinājumu apstākļos, klāsta ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis.
Tāpat plānots īstenot attīstības sadarbības projektus, iekārtot pārstāvniecības NATO jaunās telpas, nodrošināt Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja darbību u.c. Līdzekļi nepieciešami arī starpnozaru jaunās politikas iniciatīvas "Latvijas civilo ekspertu dalība starptautiskajās misijās un operācijās" īstenošanai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir iesniegusi pieteikumu divām jaunām iniciatīvām, kas saistītas ar valsts iekšējās drošības jomu, kā arī vienu iniciatīvu, kurai ir neitrāla ietekme uz valsts budžetu.
Iekšējās drošības pasākumiem, kas saistīti ar kodoldrošības, radiācijas drošības un bīstamo avāriju apdraudējumiem 2016. gadā nepieciešami 2,7 miljoni eiro, 2017. gadā - 3,9 miljoni eiro, bet 2018. gadā - 2,2 miljoni eiro.
Civildrošības neatliekamajiem pasākumiem savukārt nepieciešami 0,3 miljoni eiro nākamgad, bet pēc tam - 11 tūkstoši eiro 2017. un 2018. gadā.
Savukārt ieguldījumi vides infrastruktūrā - resursu ilgtspējīgas izmantošanas pamats - papildus tēriņus no budžeta neprasīšot, klāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kļaveniece.
Tikmēr Kultūras ministrija nesniedza informāciju par savām iecerēm nākamajiem trim gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
