Nepalielinot nodokļu ieņēmumus, valsts tēriņus kāpināt nevarēs, norāda 'Swedbank'  (80)

Bankas eksperti norāda, ka par nākamā gada budžetu un to, kā sabalansēt pieaugošus budžeta pieprasījumus un, iespējams, vājākus ieņēmumus, pēdējos mēnešos runāts diezgan daudz. Tomēr cikliskie izaicinājumi, proti, mazāki ieņēmumi lēnākas izaugsmes dēļ, ir tikai aisberga redzamā daļa un lielākus izaicinājumus budžetam rada strukturālas problēmas.

"Latvijā nodokļu ieņēmumi veido 28% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienības (ES) 28 valstu starpā (vidēji 39%). Bez politikas izmaiņām nodokļu ieņēmumi procentos no IKP nākamajos gados praktiski nemainīsies. Tādējādi spēja tērēt arī saglabāsies salīdzinoši zema salīdzinājumā ar ES28 valstīm," skaidro analītiķi.

Pēdējos gados vispārējas valdības, proti, valsts un pašvaldību, izdevumi Latvijā bija ap 36-37% no IKP, bet ES28 - 48-49%.

Vienlaikus "Swedbank" min, ka resursus var rast, tērējot efektīvāk - vairumā ministriju, iespējams, var atrast iekšējās rezerves. Tās varētu novirzīt valdības prioritātēm, piemēram, aizsardzībai.

"Tiek pieprasīts palielināt tēriņus sociālajiem jautājumiem (piemēram, mazināt ienākumu nevienlīdzību, veicināt dzimstību, palielināt pensijas), aizsardzībai (lai pildītu NATO prasības), izglītībai (celt skolotāju algas) u.c. Nav iespējams tērēt vairāk visās jomās, tādēļ prioritātes jānosaka gudri un, lai varētu tām tērēt vairāk, nepieciešami samazinājumi citās jomās," teikts apskatā. Vienlaikus uzsvērts - nav runa par izdevumu apcirpšanu eiro izteiksmē, bet gan procentuāli no IKP.

Pašreizējās valdības prioritātes iekļauj aizsardzību, strukturālās reformas izglītībā, veselības aprūpē un vecuma pensijas.

Savukārt ekonomiskajai darbībai (tostarp transportam), pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, izklaidei un kultūrai, ka arī izglītībai Latvija jau tagad procentuāli no IKP tērē vairāk nekā vidēji ES28.

Trijās jomās Latvijas vispārējas valdības izdevumi ir lielāki nekā 2005.gadā, proti, pirms burbuļa gadiem - atpūta un kultūra (tikai daļēji Latvijas Nacionālās Bibliotēkas būvniecības izmaksu dēļ), sociālā aizsardzība (lielāku pensiju izdevumu dēļ) un vispārējās valdības dienestiem (lielāku valsts parāda apkalpošanas izmaksu dēļ), klāsta analītiķi.

Vienlaikus Latvijas budžeta izdevumi vispārējās valdības dienestiem, aizsardzības, veselības un sociālās aizsardzības jomās ir zemāki nekā vidēji ES. Izdevumi sociālai aizsardzībai ir vislielākie salīdzinājumā ar citām jomām (ap 11% no IKP, no tā aptuveni divas trešdaļas ir pensijas), bet tie tik un tā ir vismazākie ES (ap 20% vidēji). Eiro izteiksmē vecuma pensijas ir viena no tikai divām jomām, kur izdevumi ir auguši salīdzinājumā ar 2008.gadu (par aptuveni trešdaļu). Otrā joma ir valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

Savukārt Latvijas valsts budžeta izdevumi izaugsmi veicinošām politikām kopumā ir ievērojami zemāki nekā Baltijā vai dažreiz arī vidēji ES.

"Latvijas vispārēja valdība investē vairāk procentuāli no IKP nekā ES vidēji (4,3% no IKP pret 2,9% pērn), bet pēdējos gados šīs investīcijas augušās lēnāk nekā IKP un pat kritušās 2013.gadā," skaidro eksperti. „Izdevumi izglītībai arī ir nedaudz lielāki nekā ES vidēji, bet svarīga ir izglītības kvalitāte, un diemžēl daudzās jomās Latvija stipri atpaliek (piemēram, universitāšu starptautiskie reitingi, publikāciju skaits starptautiskajos zinātnes žurnālos, inovācijas un spēja tās komercializēt)," piebilsts apskatā.

"Swedbank" vecāka ekonomiste Lija Strašuna uzsver -  vienai no valdības prioritātēm jābūt izaugsmi veicinošām politikām, lai atbalstītu ražīguma pieaugumu un inovācijas, piemēram, izglītības un pētniecības un attīstības jomās.

"Izaugsmei draudzīgas politikas veicinātu valsts budžeta ieņēmumu plūsmas (un attiecīgi iespēju vairāk tērēt) nākotnē, kā arī mazinātu "pusmūža krīzes" riskus, proti, ļoti lēnas turpmākas konverģences ar ES ienākumu līmeni. Efektīvāki tēriņi arī atbrīvot resursus - vairumā ministriju, iespējams, var atrast iekšējās rezerves. Vēl ir potenciāls padarīt izdevumus caurspīdīgākus, mazināt korupcijas riskus un tādējādi arī uzlabot motivāciju maksāt nodokļus (mazinot ēnu ekonomiku un palielinot nodokļu ieņēmumus)," viņa skaidro.

Savukārt par izdevumu apmēriem sociālajai aizsardzībai (tostarp pensijām) ir jārīko atvērtas sabiedrības diskusijas, jo galvenais jautājums ir - cik lielu labklājības atbalstu Latvijas sabiedrība grib saņemt no valsts un cik tā ir gatava par to maksāt.

"Lai būtu iespējams maksāt lielākas pensijas vai/un sociālos pabalstus, ir nepieciešami arī lielāki nodokļu ieņēmumi. Tērēt pārāk daudz labklājībai un pārāk maz izaugsmei šodien nozīmē lēnāku izaugsmi un tādējādi mazākus labklājības uzlabojumus rīt," uzsver Strašuna.