Bankrots, kavējumi un veiksmes stāsti – kas notiek ar valsts galvotajiem miljoniem?  (31)

Valsts kases sniegtā informācija portālam "Delfi" liecina, ka valsts galvojusi dažādu projektu un uzņēmumu kredītus kopumā 925,946 miljonu eiro apmērā. Lielākie galvojumi izsniegti studiju kreditēšanai, valsts AS "Attīstības finanšu institūcija Altum", kā arī slimnīcu attīstības projektiem.

Savukārt viens no skaļākajiem ar valsts galvojumiem saistītajiem skandāliem izveidojās, kad kredītu nespēja atmaksāt "Liepājas metalurgs", un rezultātā vairāk nekā 67 miljonus eiro nācās iztērēt no valsts maka. Tā laika finanšu ministrs Andris Vilks pat atzina, ka galvojuma izsniegšana metalurģijas flagmanim bijusi politiska kļūda.

Tagad grūtībās nonācis piena ražotāju kooperatīvu izveidotā piena pārstrādes uzņēmuma "Latvijas Piens", kam valdība savulaik galvoja kredītu 7,114 miljonu eiro apmērā uz eksporta orientētu piena pārstrādes produktu ražotnes izveidei.

Portāls "Delfi" apkopo aktuālo informāciju par valsts izsniegtajiem galvojumiem dažādu valstu valūtās.

"Latvijas Pienu" 2010. gada nogalē dibināja trīs lauksaimnieku kooperatīvi: - "Trikāta KS", "Dzēse" un "Piena partneri". Uzņēmuma mērķis bija uzbūvēt jaunu piena pārstrādes rūpnīcu, izmantojot 7,4 miljonus eiro Eiropas fondu līdzekļu. No "SEB bankas" piensaimnieki aizņēmās 7,114 miljonus eiro, no kura vēl jāatdod 5,066 miljoni eiro, bet valsts ir galvotājs. 

Tagad, kad uzņēmums nonācis finansiālās grūtībās,  tas lūdza valdību rast iespēju piešķirt uzņēmumam kredīta brīvdienas uz pusgadu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē valsts vārdā sniegto galvojumu uzraudzības kārtību. Valdība šo lūgumu arī atbalstīja.

Jāpiebilst, ka kopumā 14,79 miljonus eiro vērtās "Latvijas piena" rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011. gada septembrī. Tika plānots, ka rūpnīcas piena pieņemšanas un pasterizācijas jauda būs 250 tonnas vienā maiņā, bet sieru ražošanas jauda - no 500 līdz 600 tonnām mēnesī.

Valsts galvojumi valsts AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" veido 230 miljonus eiro, no kuriem gan lielākā daļa ir atdoti. Jānorāda, ka "Altum" īsteno virkni valsts atbalsta programmu, kas paredzētas biznesa uzsācējiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un lauksaimniekiem. Tāpat "Altum" īsteno mājokļu galvojumu programmu ģimenēm ar bērniem.

Pērn kopumā "Altum" valsts atbalsta programmu ietvaros piešķīra 48,1 miljonu eiro, atbalstot vairāk nekā 1200 uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstīšanas projektu.

"Altum" finansējums paredzēts uzņēmējdarbības jomām, kurās finanšu tirgus nesniedz finansējumu pietiekamā apjomā. Savukārt lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantiju programmai 2007-2013. gadam valsts galvojusi kredītu 60 miljonu eiro apmērā, kura atlikums jūnija beigās veidoja 24,24 miljonus eiro.

Vieni no kredītiem, ar kuru apmaksu varētu būt problēmas, ir slimnīcām izsniegtie aizdevumi.

Valsts galvojusi gan valsts SIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" kredītu "FMS Wertmanagement AOR" 66,021 miljona eiro apmērā, gan Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas kredītu šajā pašā iestādē 55,571 miljona eiro apmērā. Ja Stradiņa slimnīca kredīta atmaksu jau uzsākusi - atlikums veido 59,63 miljonus eiro, tad Austrumu slimnīcai vēl atmaksa tikai jāsāk un tā jau atzinusi, ka tas slimnīcai var radīt norēķinu problēmas.

Kredīts "FMS Wertmanagement AOR" izsniegts arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai (26,1 miljons eiro, vēl  jāatmaksā 22,63 miljoni eiro),  valsts SIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" (14,879 miljonu eiro apmērā, jāatmaksā 11,13 miljoni eiro), Strenču psihoneiroloģiskajai slimnīcai (2,68 miljoni eiro, jāatmaksā 2,48 miljoni), kā arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centram (26,3 miljoni eiro, jāatmaksā 7,87 miljoni eiro), valsts  SIA "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži""(1,8 miljons eiro, jāatmaksā 1,73 miljoni), Aknīstes psihoneiroloģiskajai slimnīcai (4,7 miljoni eiro, jāatmaksā 4,07 miljoni eiro) un citām.

Izmaksas, kas rastos par 11 Latvijas slimnīcu valsts galvoto aizdevumu pakāpenisku atmaksu, iekļautas Veselības ministrijas jaunās politikas iniciatīvās. Līdz ar citiem mērķiem tām 2016. gadā tiek prasīti 159,7 miljoni eiro.

Vairāki galvojumi saistīti ar ostu attīstības projektiem.

Rojas ostas pārvalde "Nordea Bank Finland Plc" Latvijas filiālē aizņēmusies 724,6 tūkstošus eiro, no kuriem jāatdod 463,75 tūkstoši eiro, bet Mērsraga osta AS "SEB banka" aizņēmusies 820,6 tūkstošus eiro, un kredīta atlikums ir 270,5 tūkstoši eiro.

Kredītu attīstības plāniem ņēmusi arī Salacgrīvas ostas pārvalde - aizņēmums AS "DNB banka" veido 1,37 miljonus eiro, bet nesamaksātā kredīta atlikums ir 469 tūkstoši eiro.

SIA "AP Kaudzītes" (iepriekš zināma kā "Alba5") aizņēmusies 673,2 tūkstošus eiro "Altum", bet valsts galvotā aizņēmuma jūnija beigās veidoja 302,9 tūkstošus eiro.

Uzņēmuma dalībnieki ir piecu novadu pašvaldības -  Gulbenes, Alūksnes, Balvu, Lubānas un Cesvaines.

Sadzīves atkritumu poligona "Kaudzītes" teritorijas kopējā platība ir 15 hektāri, bet kopējā krātuves ietilpība - 599 464 kubikmetri. Poligona pirmās kārtas krātuves darbības laiks paredzēts vismaz uz 20 gadiem. Savukārt SIA "Vidusdaugavas SPAAO" AS "Danske Bank" filiālē Latvijā aizņēmusies 2,4 miljonus eiro, no kuriem vēl jāatdod 2,38 miljoni eiro, un arī šo aizņēmumu galvojusi valsts.

Uzņēmumā apvienojušās 15 pašvaldības, tostarp Aizkraukles novada pašvaldība, Pļaviņu novada pašvaldība, Skrīveru novada un Jēkabpils pašvaldības, Madonas novada pašvaldība, Ērgļu novada pašvaldība un citas.

Vidusdaugavas reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekta ietvaros uzbūvēts gan sadzīves atkritumu poligons "Dziļā vāda" Krustpils  novadā, gan atkritumu šķirošanas stacija Jēkabpilī un atkritumu šķirošanas - pārkraušanas stacijas Aizkrauklē un Madonā. Tāpat izveidots kompostēšanas laukums Aronas pagasta "Lindēs". Projekta kopējās izmaksas veidoja gandrīz 20 miljonus eiro, no kā lielākā daļa bija Eiropas Savienības fondu finansējums.

Galvojumos dažādiem investīciju projektiem no "Nordic Investment Bank" (NIB) piesaistīti 19,06 miljoni eiro, un kredīta atmaksa vēl nav sākta.Savukārt galvojumi vides investīciju projektiem NIB veido 3,18 miljonus eiro, aizņēmuma atlikums jūnija beigās bija 735,6 tūkstoši eiro.

Valsts galvojums piešķirts arī valsts AS ''Latvenergo'' Eiropas Investīciju bankā (EIB) ņemtajiem 6 miljoniem eiro, no kuriem vēl jāatdod 400 tūkstoši eiro, savukārt valsts AS ''Latvijas Dzelzceļš'' no EIB piesaistījis 34 miljonus eiro, no kuriem jūnija beigās bija jāatdod 1,63 miljoni eiro.

"Latvijas dzelzceļš" savulaik no EIB aizņēmies arī 10 157 970 ASV dolārus (9,124 miljonus eiro - aizņēmuma atlikums jūnija beigās veidoja 5,69 miljonus eiro).

Valsts arī galvojusi "Valsts nekustamo īpašumu" AS "Swedbank" ņemto 14,2 miljonu eiro kredītu. Jūnija beigās šī aizņēmuma atlikums bija 11,7 miljoni eiro.

Valsts pēdējos gados galvojusi arī vairāku Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) virzīto sporta celtņu būvniecības projektus.

Lielākie LOK izsniegtie kredīti saistīti ar sporta objektu modernizāciju Jelgavā un Daugavpilī - no AS "Swedbank" Jelgavai piesaistīti 6,18 miljoni eiro (atlikums jūnija beigās - 3,09 miljoni eiro) un 5,4 miljoni eiro (atlikums - 3,33 miljoni eiro), bet Daugavpilij no AS "SEB banka" piesaistīti 6,69 miljoni eiro (atlikums - 2,36 miljoni eiro) un 6,1 miljons eiro (atlikums - 3,8 miljoni eiro).

Savukārt sporta infrastruktūras būvēm Ventspilī galvoti divi LOK aizņēmumi AS "Swedbank" par vairāk nekā četriem miljoniem eiro, bet AS "DNB banka" ņemts vēl 4,55 miljonu eiro aizņēmums.

LOK iecerēm Liepājā no "SEB banka" ņemts 6,55 miljonu eiro kredīts, no kura vēl jāatmaksā 2,3 miljoni eiro.

Valsts galvojums savulaik izsniegts Rīgas domes ūdensapgādes projektiem. Pašvaldība Eiropas Investīciju bankā (EIB) aizņēmusies 4 miljonus Šveices franku (3,855 miljonus eiro), un no šī aizņēmuma jūnija beigās bija jāatdod 257 tūkstoši eiro.

Pašvaldība arī aizņēmusies EIB 12,55 miljonus eiro, aizdevuma atlikums - 836,8 tūkstoši eiro.

Tāpat valsts galvojusi studiju kredītus 162,3 miljonu eiro apmērā un studējošo kredītus 76,77  miljonu eiro apmērā, no kuriem jāatmaksā attiecīgi 71,5 miljoni eiro un 31,68 miljoni eiro.