"Plāns ir paredzēt minimālās sociālās iemaksas 122 eiro apmērā. Notiek diskusija, vai katram mikrouzņēmumam būtu jāmaksā par darbinieku 122 eiro vai, ja viens darbinieks strādā vairākos mikrouzņēmumos, varētu šo summu dalīt. Jautājums, vai sociālo nodokli vispār izņemt no mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) un maksāt tikai vienu fiksēto sadaļu, vai arī atstāt MUN šo sadaļu," norādīja Reizniece-Ozola.
Pēc viņas teiktā, priekšlikums no Finanšu ministrijas, kam Ekonomikas ministrija varētu piekrist, ir izņemt sociālo nodokli no MUN un atstāt fiksēto maksu. "Bet es piekristu fiksētai maksai no katra uzņēmuma tikai tad, ja ir minimāls nozaru [uz kurām nevarēs attiecināt MUN režīmu] ierobežojums," piebilda ministre.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Finanšu ministrija piedāvā MUN režīmu neattiecināt uz 41 darbības jomu, taču Ekonomikas ministrija pret tik plašu ierobežojumu kategoriski iebilst.
Tāpat vēstīts, ka Ministru kabinetam uzdots līdz šī gada septembra beigām Saeimā iesniegt grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā par obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem. Plānots noteikt, ka no nākamā gada mikrouzņēmuma darbinieki papildus likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi triju gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo apmēru, kas atbilstu darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās mēneša darba algas.
Ja tas nenotiks, tad Saeimas atbalstītā MUN likmes atjaunošana 9% apmērā mikrouzņēmuma pirmajos trijos gados no nākamā gada nenotiks. Tā vietā likme no 2016.gada janvāra būs 13%, bet 2017.un turpmākajos gados - 15%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
