Saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām prognozēm nākamā gada valsts budžets vidējā termiņā ir apstiprināts ar 100 miljonu eiro deficītu, otrdien žurnālistiem norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
Tas nozīmē - lai valdība iekļautos pašas noteiktajā valsts budžeta deficīta apmērā, valdībai vai nu jārod papildu ieņēmumi 100 miljonu eiro apmērā vai par šādu summu jāsamazina izdevumi.
Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) prognozēm iekšzemes kopprodukts (IKP) 2016. gadā pieaugs par 3%, bet inflācijai gaidāms 2% kāpums. Budžeta deficīts plānots 1% apmērā no IKP.
"Ministriem būs jāstrādā kā komandai. Ja mēs aizstāvēsim tikai savas nozares intereses, būs samērā grūti šādu fiskālo barjeru pārvarēt," atzina Reirs.
Vienlaikus Reirs uzsvēra, ka būtiskākie nodokļi netiks palielināti. Savukārt par plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu gaidāmas diskusijas.
FM skaidro - 1% deficīts ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju.
"Pārkāpjot 1% deficīta slieksni, ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti ES fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus prioritāšu finansēšanai. Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP," klāsta FM.
Turpmākajos trīs gados vispārējās valdības budžetā ir pieļaujams deficīts - 2016. un 2017. gadā 1,0% no IKP un 2018. gadā 0,8% no IKP apmērā.
Atbilstoši prognozēm Latvijas izaugsme 2015. gadā būs 2,1%, bet 2016. gadā - 3% no IKP. Savukārt 2017. un 2018. gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā. "Īstermiņā ekonomikas izaugsmi turpinās balstīt privātā patēriņa pieaugums. Tomēr ārējās vides nenoteiktība, Krievijas noteiktās sankcijas un ekonomiskās problēmas, kā arī zemais investīciju līmenis kavēs straujāku ekonomikas attīstību," piebilst FM.
Būtiskākais negatīvais risks Latvijas ekonomikas attīstībai joprojām ir ģeopolitiskā situācija un iespējama jaunu ierobežojumu noteikšana ES importam Krievijā. Tāpat nevar izslēgt jaunus satricinājumus globālajos finanšu tirgos. No iekšējiem riskiem visbūtiskākie ir produktivitātes pieaugumam ilgstoši neatbilstošs algu kāpums, zems kreditēšanas un investīciju līmenis, kā arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās iespējamā negatīvā ietekme uz ekonomikas izaugsmes potenciālu, uzskaita ministrija.
Savukārt faktori, kas var veicināt pozitīvāku izaugsmi Latvijā, ir straujāka nekā prognozēts eirozonas ekonomikas izaugsme, Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotie monetārās stimulēšanas pasākumi un Eiropas Komisijas 315 miljardu eiro investīciju plāna veiksmīga ieviešana, kā arī zemās naftas cenas.
Raugoties uz fiskālās situācijas attīstību vidējā termiņā, scenārijs pie nemainīgas politikas paredz, ka 2017. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts būs 0,3% no IKP, savukārt 2018. gadā tiek prognozēts, ka ieņēmumi pārsniegs izdevumus, tādējādi veidojot pārpalikumu 0,5% no IKP. Ievērojot fiskālās disciplīnas normas, 2017. un 2018. gadā vispārējās valdības budžetā ir pieļaujams deficīts un tādējādi 2017. gadā jaunu politikas iniciatīvu finansēšanai pieejamais finansējums ir 205 miljoni eiro un 2018. gadā tas ir 367 miljoni eiro.
Plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegts šā gada 30. septembrī.
Jau vēstīts, ka ministrijas 2016. gada budžetam ir iesniegušas jaunās politikas iniciatīvas (JPI) par kopumā gandrīz 547 miljoniem eiro.
Vērienīgākās prasības ir Veselības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Satiksmes ministrijai, taču par valdības prioritātēm atzīta iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
