Ministri, sākot izskatīt nākamā gada valsts budžetu, ir bijuši konstruktīvi, otrdien pēc valdības sēdes vērtējumu sniedza Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Viņa uzskata, ka ministri bijuši koleģiāli un konstruktīvi.
Straujumai šis nav pirmais budžeta sagatavošanas process, un, lai arī sākumā viss šķietot sarežģīti, budžets beigās tiek pieņemts.
Otrdien vakarā vai rīt ministrijas saņemšot Finanšu ministrijas priekšlikumus un ceturtdien koalīcijas darba grupā priekšlikumi tikšot vērtēti. Arī ministri varēs izteikt savus priekšlikumus par Finanšu ministrijas ierosinājumiem, stāstīja valdības vadītāja. Viņa solīja, ka tikšot darīts viss, lai jau nākamajā valdības sēdē tiktu skatīts kāds no budžeta blokiem.
Joprojām tiek saglabāts mērķis budžetu Saeimā iesniegt 30. septembrī. "Pusotra mēneša laikā ir jātiek galā ar budžetu," viņa noteica.
Jau ziņots, ka otrdien Ministru kabineta sēdes darba kārtībā bija iekļauts informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2016.-2018. gadā un informatīvais ziņojums par neatkarīgo institūciju iesniegtajām jaunajām politikas iniciatīvām 2016., 2017. un 2018. gadam.
Nākamā gada valsts budžetu plānots veidot, balstoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 3% apmērā.
Finanšu ministrijas apkopotie dati rāda, ka jaunām politikas iniciatīvām nākamgad iestādes prasījušas līdzekļus 580,72 miljonu eiro apmērā, 2017. gadā pieprasīti 806,78 miljoni eiro, bet 2018. gadā - 1,18 miljardi eiro. Jūlija sākumā valdība nolēma, ka ministriju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas 2016.-2018. gadam netiks vērtētas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam". Tāpēc ne Finanšu ministrija, ne Pārresoru koordinācijas centrs ministriju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas 2016.-2018. gadam nevērtēja.