Šovakar pēc koalīcijas darba grupas sēdes Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (V) medijus informēja, ka darba grupa vienojusies par virkni jautājumu, bet daudz jautājumu tā arī netika atrisināts.
Koalīcijas darba grupa vienojusies par valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamās peļņas daļu 90% apmērā, kas budžetā dos papildu 27 miljonus eiro. Finanšu stabilitātes nodevas bāzes pieaugums dos aptuveni trīs miljonus eiro, bet transportlīdzekļu ekspluatācijas nodevas ikmēneša maksājuma ieviešana tiks atlikta uz gadu, kas dos aptuveni 30 miljonus eiro.
Pēc Šadurska teiktā, lielāko ieņēmumu pozīciju veidos tā sauktais solidaritātes nodoklis. "Ja patlaban sociālo iemaksu griesti algām ir 4000 eiro, tad šodien vienojāmies par atsevišķu nodokli, kas nonāks valsts budžetā, tādējādi ļaujot iekasēt aptuveni 40,9 miljonus eiro," sacīja deputāts.
Sociālo iemaksu griestu nodokļa ieviešana nozīmētu to, ka tiks uzlikts nodoklis summai, kuru darba devējs pašlaik nemaksā sociālajā nodoklī tā griestu dēļ. Ja darbinieka alga būs tik liela, ka pārsniegs summu, kas maksājama sociālajā nodoklī, tādā gadījumā uz to daļu, kas pašlaik netiek maksāta budžetā minēto griestu dēļ, varētu tikt piemērots attiecīgs nodoklis.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis Einārs Cilinskis žurnālistiem norādīja, ka solidaritātes nodokļa ieviešanu jeb sociālo iemaksu griestu atcelšanu nacionālā apvienība ir centusies panākt jau ļoti sen. Atsevišķā darba grupā tiks skatīti priekšlikumi par akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam un azartspēlēm. VL-TB/LNNK vēl būs jāiesniedz precizēta informācija saistībā ar plāniem par pieaugumu dabas resursu nodoklī par atkritumu apglabāšanu poligonos. Šodien saruna vēl neesot nonākusi līdz spriešanai par budžeta papildu izdevumiem, norādīja politiķis.
Tāpat koalīcijas darba grupa vienojās paaugstināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, kas ļaus papildu iekasēt aptuveni 12,5 miljonus eiro. Šadurskis skaidroja, ka akcīzes nodokļa likme tiks paaugstināta sekojoši - papildu trīs eiro centi par benzīna un gāzes litru, bet viens eiro cents par dīzeļdegvielas litru.
Plānota arī alkohola akcīzes celšana, tomēr darba grupa šodien nespēja vienoties par nodokļa celšanas apmēru, taču esot skaidrs, ka akcīzes celšana ļaušot budžetā iekasēt papildu trīs miljonus eiro.
"Šodien vienojāmies par aptuveni 120 miljoniem eiro, bet visus šos līdzekļus "apēd" galvenās prioritātes - drošības - pieprasījumi," atzina Šadurskis, piebilstot, ka no minētās summas Iekšlietu ministrijas vajadzībām tiks novirzīts 61 miljons eiro, bet Aizsardzības ministrijai - 59 miljoni eiro.
Tiesa, koalīcijas darba grupa šodien nevienojās par minimālo algu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un neapliekamā minimuma ieviešanu. Šadurskis informēja, ka koalīcijas darba grupa par minētajiem jautājumiem turpinās spriest trešdien pulksten 17:00 Finanšu ministrijā.
Saeimas deputāts piebilda, ka kopumā ministrijas kā "dzīvībai nepieciešamus līdzekļus" nākamā gada budžetā prasa aptuveni 270 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekš izskanējušo pusmiljardu eiro ir teju uz pusi mazāk, tomēr joprojām tiek meklēti risinājumi, kur šiem pieprasījumiem rast līdzekļus.
Kā ziņots, valsts nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā tiekot izskatīta iespēja samērīgi celt akcīzi alkoholam, kā arī degvielai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Tiek norādīts, ka akcīzes celšanu alkoholam varētu veikt uzmanīgi, kas varētu nozīmēt "ne pārāk lielu" nodokļa pieaugumu. Līdz ar to tiek pieļauts, ka tas īpaši negatīvi neietekmēs patērētājus. Ja tiktu panākta vienošanās par akcīzes paaugstināšanu alkoholam un degvielai, budžeta papildu ienākumi varētu būt starp desmit un 15 miljoniem eiro.
Vairāki no minētajiem priekšlikumiem lielā mērā nāk no "Vienotības", un tie vēl ir jāapspriež koalīcijas partneriem, jo vienošanās par tiem nav panākta. Tāpat vairāku priekšlikumu īstenošana būs atkarīga gan no atsevišķu ministriju nostājas, gan no sarunām ar iesaistītajām pusēm.