Uzņēmēji: ja valdība vēlas celt alkohola akcīzi, industrija par to jāinformē laicīgi  (9)

Alus zīmola "Lāčplēsis" ražotājas SIA "Cido grupa" pārstāve Inese Lielpinka akcentēja, ka akcīzes palielināšana alum jaunā budžeta kontekstā bija jau gaidāma, ņemot vērā, ka sākotnējās sarunās ar atbildīgajām ministrijām runa bija par pakāpenisku akcīzes celšanu trīs gados, bet iznākumā lēmums paaugstināt akcīzi bija pieņemts tikai par 2015.gadu.

"Jācer, ka šoreiz akcīzes paaugstināšanas gadījumā budžeta veidotāji rīkosies korekti un dos daudz lielāku sagatavošanās laiku, kas nodrošinātu prognozējamību. Jāatgādina, ka jūnijā tika pieņemtas akcīzes nodokļa izmaiņas, bet izmaiņas stājās spēkā jau augustā. Turklāt ļoti ilgi norisinājās deputātu diskusijas," norādīja Lielpinka.

"Kafejnīcas un citi tirgotāji, sākoties vasaras sezonai, bija iepirkuši alu mazākos apjomos nekā pērn, lai neveidotu uzkrājumus un vēlāk nebūtu jāpārrēķina akcīzes nodoklis. Tāpēc svarīgi, lai ražotājiem jau savlaicīgi būtu zināmi spēles noteikumi uz ilgāku laiku. Ne velti iepriekšējais finanšu ministrs ar nozares pārstāvjiem parakstīja vienošanos - nodokļa izmaiņas neveikt biežāk kā reizi gadā un paredzēt to stāšanos spēkā ne ātrāk kā pēc pusgada pēc to pieņemšanas," norādīja uzņēmuma vadītāja.

Arī AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš norādīja, ka samērīgums akcīzes politikā ir ļoti būtisks, jo ikviena novirze no līdzsvara atstāšot ietekmi uz tirgu.

"Ja ir novirze no plānotā, uzreiz parādās jautājums, vai iepriekš plānotie nodokļi patiešām nonāks valsts maciņā, vai arī, svaru kausiem sasveroties, tiks izjaukts balanss tirgū un radīti labvēlīgi apstākļi ēnu ekonomikas uzplaukumam. Prieks dzirdēt, ka mūsu politiķi tik pārdomāti attiecas pret nodokļu politikas plānošanu," sacīja uzņēmuma vadītājs.

Kā ziņots, valsts nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā tiekot izskatīta iespēja samērīgi celt akcīzi alkoholam, kā arī degvielai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Tiek norādīts, ka akcīzes celšanu alkoholam varētu veikt uzmanīgi, kas varētu nozīmēt "ne pārāk lielu" nodokļa pieaugumu. Līdz ar to tiek pieļauts, ka tas īpaši negatīvi neietekmēs patērētājus. Ja tiktu panākta vienošanās par akcīzes paaugstināšanu alkoholam un degvielai, budžeta papildu ienākumi varētu būt starp desmit un 15 miljoniem eiro.

Vairāki no minētajiem priekšlikumiem lielā mērā nāk no "Vienotības", un tie vēl ir jāapspriež koalīcijas partneriem, jo vienošanās par tiem nav panākta. Tāpat vairāku priekšlikumu īstenošana būs atkarīga gan no atsevišķu ministriju nostājas, gan no sarunām ar iesaistītajām pusēm.

Jau vēstīts, ka akcīze alkoholam tika paaugstināta no šā gada 1.augusta. Akcīzes nodoklis alum pieauga no 3,1 eiro par 100 litriem līdz 3,8 eiro, starpproduktiem ar spirta saturu līdz 15% - no 64,03 eiro līdz 70 eiro, bet starpproduktiem ar lielāku spirta saturu - no 99,6 eiro līdz 110 eiro. Savukārt akcīze spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem palielināta no 1337,5 eiro par 100 litriem līdz 1360 eiro.

Tikmēr kopš 2004.gada 1.maija akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un alum ir paaugstinātas vairākkārt. Šajā laikā akcīzes nodoklis alum tika paaugstināts par 78,2%, savukārt akcīzes nodoklis pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem paaugstināts par 70,9%.