Bagātnieki, spēlmaņi un smēķētāji maksās vairāk: Kā valdība palielina nākamā gada budžeta ieņēmumus  (148)

Viens no atbalstītajiem priekšlikumiem paredz no 2016. gada ieviest solidaritātes nodokli, jo noteiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālais apmērs (2015. gadā tas noteikts 48 600 eiro apmērā) pašlaik rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu, it īpaši augsti atalgotā darbaspēka sektorā.

Plānots, ka solidaritātes nodoklis procentuālā apmērā būtu līdzvērtīgs VSAOI. Ar šo nodokli tiktu aplikti tie ienākumi, kas pārsniedz VSAOI objekta maksimālos griestus, un tā likmes būtu tādas pašas kā VSAOI. Nodoklis tāpat tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju.

Ieviešot šo nodokli, tiks novērsta nevienlīdzība, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem, skaidro FM. Turpmāk nodokļu slogs visiem VSAOI maksātājiem būs līdzvērtīgs, jo nesamaksāto VSAOI daļu aizvietos solidaritātes nodoklis. Savukārt valsts pamatbudžetā tas dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai.

Katru gadu no šī nodokļa budžetā plānots gūt 43,9 miljoniem eiro. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi savukārt samazināsies par trim miljoniem eiro, līdz ar to attiecīgi budžetā plānots gūt 40,9 miljonus eiro.

Palielinot akcīzes nodoklim, budžeta ieņēmumus nākamgad plānots palielināt par 3,6 miljoniem eiro, 2017. gadā – 5,9 miljoniem eiro, bet 2018. gadā – par 5,5 miljoniem eiro.

Akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem plānots celt trīs reizes – 2016. gada 1. aprīlī, 2017. gada 1. aprīlī un 2018. gada 1. aprīlī.

Piemēram, nodokļa likme vīnam (par 100 litriem) pieaugs no 70 eiro līdz attiecīgi 74, 78 un 82 eiro, bet raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem tā nemainīsies.

Dzērieniem ar spirta saturu virs 6 tilpumprocentiem likme pieaugs no 70 eiro līdz attiecīgi 74, 78 un 82 eiro, bet alum – no 3,8 eiro līdz 4,2, 4,4 un 4,6 eiro.

Spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem likme pieaugs no 1360 eiro līdz attiecīgi 1400, 1450 un 1500 eiro.

Uz gadu - līdz 2017. gada 1. janvārim – atliekot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņu, budžeta ieņēmumus 2016. gadā plānots palielināt par 33,6 miljoniem eiro, bet 2017. gadā - samazināt par 35,6 miljoniem eiro.

Pašlaik transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiek maksāts par visu kārtējo gadu, faktiski avansa veidā, jo atsevišķos gadījumos persona vēlāk lūdz atmaksāt pārmaksāto nodokļa daļu, bet bija paredzēts, ka no 2016. gada 1. janvāra tiktu mainīta nodokļa samaksas kārtība.

Tā kā tas radītu nodokļa ieņēmumu samazinājumu, radot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, plānots veikt Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā grozījumu, paredzot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņu ieviest no 2017. gada 1. janvāra.

Savukārt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes plānots paaugstināt, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas.

Tas nozīmē, ka likmes rosināts paaugstināt par 7,4% - ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā patēriņa cenu indeksa izmaiņas 2014. gadā pret 2010. gadu.

Turpmākos trīs gadus valsts budžeta ieņēmumi no šīm izmaiņām pieaugtu par vienu miljonu eiro ik gadu.

Palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem - visplašāk izmantojamajām motordegvielām (bezsvina benzīnam, dīzeļdegvielai un naftas gāzēm jeb autogāzēm (LPG)), budžetā plānots gūt papildu 12,5 miljonus eiro nākamgad un 13,6 miljonus eiro 2017. un 2018. gadā.

FM min, ka līdz šim dīzeļdegvielai akcīzes nodoklis tika pārskatīts 2009. gada 1. februārī, benzīnam - 2011. gada 1. jūnijā, bet LPG - 2014. gada 1. janvārī.

Akcīzes nodokļa palielinājuma gadījumā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, benzīna un LPG cenas pieaugums būtu aptuveni trīs eiro centi uz litru, savukārt dīzeļdegvielas cenas pieaugums, iekaitot nodokļus, būtu ap vienu eiro centu uz litru. Akcīzes likmi rosināts palielināt arī atsevišķiem petrolejas un degvieleļļas veidiem.

Piemērojot akcīzes nodokli elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem budžeta ieņēmumus nākamgad plānots palielināt par 0,3 miljoniem eiro, bet 2017. un 2018. gadā – par 0,7 miljoniem eiro.

Savukārt akcīzes nodokļa palielinājums smēķējamai tabakai un tabakas lapām budžetā radīs 0,14, 0,31 un 0, 27 miljonu eiro papildu ieņēmumus.

"Akcīzes nodokļa palielinājumam smēķējamai tabakai un tabakas lapām vajadzētu būt samērīgam un pakāpeniskam – aptuveni par 4% katru gadu līdzīgi kāds ir akcīzes nodokļa cigaretēm palielinājuma temps," skaidro FM. Tādējādi ir ierosināts akcīzes nodokli smēķējamai tabakai un tabakas lapām ar 2016. gada 1. janvārī palielināt līdz 58 eiro par kilogramu; 2017. gada 1. janvārī – 60 eiro par kilogramu un 2018. gada 1. janvārī – 62 eiro par kilogramu.

Kopš 2012.gada 1.janvāra, azartspēļu nodevu un nodokļu likmes nav mainījušās, jo ar 2019.gadu paredzēts ieviest vienoto azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmu, kuras ieviešanai uzņēmējiem ir jāuzkrāj līdzekļi.

Tomēr azartspēļu nozare ir saistīta ar īpaši augstu sociālo risku, tādēļ valstij ir nepieciešams veikt regulējošo funkciju, kas daļēji tiek īstenota ar izložu un azartspēļu nodevas un nodokļu palīdzību, skaidro FM.

Lai sabalansētu nodokļu un nodevu likmes ar esošo inflācijas un vidējo algu pieaugumu valstī un azartspēļu finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneri rosina palielināt azartspēļu nodevu un nodokļu apmēru vidēji par 4 līdz 5,5% attiecībā uz nodevām un 4,2 līdz 11% attiecībā uz nodokļiem.

Tiek rosināts palielināt iekasējamās valsts nodevas apmēru par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pagarināšanu spēļu automātu, bingo, ruletes, kāršu un kauliņu spēles organizēšanai un uzturēšanai, par kazino, spēļu zāles vai bingo zāles atvēršanas atļauju (licenci), kā arī palielināt valsts nodevas apmēru par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, pagarināšanu un pārreģistrāciju par totalizatora vai derību un veiksmes spēles pa tālruni organizēšanai un uzturēšanai.

Tāpat priekšlikums paredz palielināt azartspēļu nodokli par katru ruletes rotējošajai iekārtai pievienoto spēļu galdu, par katru kāršu un kauliņu spēles galdu un par katru videospēles un mehāniskā automāta spēles vietu (pieaugums 11%), un noteikt atsevišķu (samazinātu) valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, pagarināšanu un pārreģistrāciju par spēļu automātu, bingo, ruletes, kāršu, kauliņu, totalizatora vai derību organizēšanu un uzturēšanu, izmantojot vienīgi elektronisko sakaru pakalpojumus, tādējādi veicinot tādu uzņēmumu ienākšanu, kas pakalpojumus sniedz tikai interaktīvajā vidē.

Paredzēts arī samazināt valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu par spēļu automātu, bingo, ruletes, kāršu un kauliņu spēles organizēšanu un uzturēšanu.