Koalīcijā šobrīd nav panākta vienošanās par iespējamu minimālās algas celšanu no nākamā gada, jo pret to iebilst Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), ceturtdien pēc koalīciju partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība").
Viņa atzīmēja, ka koalīcijā ceturtdien bijušas plašas diskusijas par nodrošinājumu iekšlietu sistēmas darbiniekiem un algām. "Mēs visi esam pilnīgi pārliecināti, ka drošībai, aizsardzībai ir nepieciešams šie 1,4% [no iekšzemes kopprodukta, IKP), sasniedzot 2018.gadā 2% [no IKP], un tas ir iestrādāts arī jaunajā budžeta paketē," teica Straujuma.
Vienlaikus koalīcijā bijušas diskusija par minimālās algas palielināšanu no nākamā gada. Pēc Straujumas teiktā, "Vienotības" priekšlikums bijis minimālo algu palielināt līdz 380 eiro, un to atbalstījusi arī Nacionālā apvienība (NA), tomēr iebildusi ZZS. "Beigās mēs piedāvājām kompromisu - [minimālo algu palielināt līdz] 370 eiro, bet gaidām ZZS aprēķinus," sacīja premjere.
Pēc viņas teiktā, kopumā vienošanās par nākamā gada budžetu ir panākta, tomēr vēl ir daži diskutējami jautājumi. "Vēl ir gan paredzēts pacelt neapliekamo minimumu par 10 eiro, bet arī to šobrīd koalīcijas partneri grib pārrēķināt," teica Straujuma.
Viņa arī atzīmēja, ka pirmdien, 31.augustā, saistībā ar budžeta jautājumiem koalīcijas partneri tiksies atkal, tāpat paredzēta Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes sēde, kā arī ārkārtas valdības sēde, lai jautājuma skatīšanu varētu noslēgt.
Savukārt ZZS valdes loceklis Edgars Tavars žurnālistiem atzīmēja, ka, paceļot minimālo algu, zināmā mērā tiek ierobežota uzņēmējdarbības attīstība, tādēļ, lai uzņēmējiem panāktu pretim "būtu loģiski samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN)".
Vienlaikus viņš atzina, ka to šobrīd nevar izdarīt, jo IIN dod lielu proporciju pašvaldību ieņēmumos. "Rezultātā saprotam, ka mēs nevaram samazināt IIN, un tad mēs nevaram paralēli arī runāt par minimālās algas celšanu, radot apgrūtinājumus uzņēmējdarbības attīstībai, sevišķi tiem, kas eksportē," sacīja Tavars.
Tāpat, pēc viņa teiktā, minimālās algas celšana nozīmē arī to, ka zināmā mērā vajag gradēt izdevumus arī citās nozarēs. "Teiksim veselības nozarē, ja palielina minimālo algu kaut vai par septiņiem eiro, būtu loģiski palielināt arī pārējos izdevumus, kas veido vairākus miljonus [eiro]," klāstīja Tavars.
NA valdes loceklis Einārs Cilinskis žurnālistiem atzīmēja, ka NA ir gatava iet uz kompromisa risinājumu jautājumā par minimālās algas palielināšanu. Tāpat viņš uzsvēra, ka jādomā par demogrāfijas veicināšanu.
NA arī uzskata, ka jau tagad ir jāsāk domāt par 2017.gada budžetu, pārskatot ministriju izdevumus, lai rastu lielāku fiskālo telpu aiznākamgad, jo, pēc Cilinska teiktā, šobrīd izskatās, ka 2017.gadā fiskālā telpa būs ļoti minimāla vai pat negatīva.
Savukārt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane žurnālistiem skaidroja, ka iekšlietu sistēmai šobrīd nākamā gada budžetā ir paredzēti 35 miljoni eiro, tostarp 26 miljoni eiro jaunajai darba samaksas sistēmai, kuru plānots ieviest no nākamā gada 1.janvara. "Ir skaidrs, ka to [jauno darba samaksas sistēmu], acīmredzami, nebūs iespējams ieviest pilnā apmērā, jo pilnā apmērā iekšlietu sistēmai tie bija 52 miljoni eiro, un kopā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi un tieslietu sistēmu - 61 miljons eiro. Tā kā šobrīd tam ir rasta puse no šī nepieciešama finansējuma," teica Pētersone-Godmane.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka tas tik un tā ir milzīgs solis uz priekšu iekšlietu sistēmā strādājošo motivācijas palielināšanai. "Vidējais atlīdzības cipars, kas būtu, ja tiktu [jaunā darba samaksas sistēma] ieviesta pilnā apmērā, būtu nedaudz vairāk par 300 eiro, kas ir tiešām vērtīgi iekšlietu sistēmai," sacīja ministrijas valsts sekretāre.
Viņa atzīmēja, ka iekšlietu ministrs strādā pie tā, lai atalgojumu sistēmas reforma iekšlietu sektorā turpinātos arī 2017.gadā, un jaunā sistēma tiktu ieviesta pilnībā.
Pēc viņas teiktā, algu palielinājums iekšlietu sistēmā attieksies uz amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, policistiem, Ieslodzījumu vietas pārvaldes darbiniekiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem.
Valsts budžeta projektu Saeimā paredzēts iesniegt 30.septembrī. Valdība lēmusi, ka nākamgad valsts budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 1% no iekšzemes kopprodukta, un par prioritātēm noteiktas aizsardzība, iekšējā drošība, veselība un izglītība. Atbilstoši šā gada jūlija vidus prognozēm valsts konsolidētais 2016.gada budžets (izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai) bija paredzēts 6,369 miljardu eiro apmērā.
Vienlaikus indikatīvais fiskālās telpas apmērs 2016.gada budžetā ir negatīvs - mīnus 96,8 miljonu eiro apmērā. Problēmu paredzēts risināt ar papildu ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, pārskatot atsevišķu investīciju projektu realizēšanas termiņus, pārplānojot finansējumu uz 2017. un turpmākajiem gadiem, kā arī veicot valsts budžeta 2016.gada bāzes izdevumu pārskatīšanu (horizontālu izdevumu samazinājumu 3% apmērā), izņemot prioritārajās nozarēs, kas ietaupītu 16,563 miljonus eiro.
Ar nākamā gada budžetu strādāja koalīcijas partiju izveidota darba grupa, kura izstrādājusi priekšlikumus, lai 2016.gadā rastu papildu ieņēmumus vairāk nekā 130 miljonu eiro apmērā. Koalīcijas darba grupa arī ir sagatavojusi priekšlikumus par papildu līdzekļiem ministriju neatliekamo pasākumu realizēšanai 2016.gadā 90,29 miljonu eiro apmērā. Visvairāk līdzekļu paredzēts atvēlēt Iekšlietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Veselības ministrijai un Satiksmes ministrijai - attiecīgi 35,666 miljonus eiro, 34,497 miljonus eiro, 12 miljonus eiro un 4,093 miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
