Ja minimālā alga nākamgad tiks paaugstināta, bet tās pieaugums veselības aprūpes jomā netiks kompensēts, aprūpe kļūs dārgāka vai arī rindas pie ārstiem pieaugs, pirmdien intervijā LTV1 raidījumā "Rīta panorāma" teica veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
Viņš uzsvēra, ka atbalsta minimālās algas paaugstināšanu, jo daudzi nozarē strādājošie saņem šādu algu, taču šis kāpums nozarē ir jākompensē.
Ja minimālā alga valstī tiks paaugstināta par septiņiem eiro - līdz 367 eiro, veselības nozarei nepieciešams papildu 7,1 miljons eiro, bet, ja līdz 370 eiro - 9,5 miljoni eiro.
Ja minimālās algas pieaugums netiks kompensēts, veselības aprūpē būs mazāk līdzekļu un pacienti būs spiesti vairāk izmantot maksas pakalpojumus.
"Ja minimālās algas celšana netiek kompensēta, tas pacientiem rezultēsies divās lietās - veselības aprūpe kļūs dārgāka vai būs garākas rindas," sacīja Belēvičs.
Jau vēstīts, ka valdība arvien nav vienojusies par minimālās algas apmēru nākamgad.
Veidojot nākamā gada budžetu, panākta vienošanās, ka aizsardzības nozares finansējumam nākamgad ir jābūt 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 1,7% no IKP 2017.gadā, sasniedzot 2% no IKP jau 2018. gadā.
Neatliekamajiem pasākumiem ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm 2016. gadā nolemts piešķirt 116,2 miljonus eiro, 2017. gadā - 161,3 miljonus eiro, bet 2018. gadā un turpmākajos gados - 206,9 miljonus eiro.
Vislielāko papildu finansējumu nākamgad saņems Aizsardzības ministrija - 55,7 miljonus eiro. Iekšlietu ministrijai paredzēti 35,67 miljoni eiro, bet Veselības ministrijai - 12 miljoni eiro.