Sociālie partneri neapmierināti ar nodokļu paketi 2016.gadam; sola vērsties pie partijām  (8)

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis sēdē pauda, ka patlaban vairs nav sociālais trialogs, bet gan individuāla runāšana.

Pēc viņa teiktā, valdība netur divus ļoti nozīmīgus solījumus. Pirmais ir lielāka nodokļa sloga pārnešana uz darbaspēku, jo sevišķi ieviešot tā saukto solidaritātes nodokli, kas pēc būtības atceltu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griestus (2015.gadā noteikti 48 600 eiro apmērā), ieņēmumu daļu, kas pārsniedz slieksni, apliekot ar nodokli, ienākumi no kura nonāktu valsts pamatbudžetā. Savukārt otra lieta ir saistīta ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieauguma nepieļaušanu, kam turpmākajos gados būšot nozīmīga ietekme gan uz Latvijas kompāniju konkurētspēju, gan uz darbavietām.

Vienlaikus asociācijas prezidents uzsvēra, ka algu kāpums nākamajā gadā būs mazāks nekā patlaban prognozēts, kam savukārt būšot ietekme uz iekšzemes kopprodukta izaugsmi.

"Valdības nodokļu paketes piedāvājums ir, maigi izsakoties, nesaprotams," teica Bičevskis. Sociālie partneri ir apņēmušies par strīdīgajiem jautājumiem turpināt diskusijas ar politiskajām partijām, kad budžetu sāks skatīt Saeima.

Arī Latvijas Tirdzniecības rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš NTSP sēdē pievienojās sociālajiem partneriem, kritizējot gan solidaritātes nodokli, gan neapliekamā minimuma diferencēšanu, jo ar šādu regulējumu iedzīvotāji gadu kreditētu valsti, pārmaksāto summu atgūstot tikai pēc gada, iesniedzot deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā. Endziņa ieskaitā daudz cilvēku šādu iespēju nemaz neizmantos.

Vienlaikus viņš pauda neapmierinātību ar sociālo dialogu par attiecīgajiem jautājumiem, jo esot "tikai monologi".

"Es nevaru atcerēties, kad no biznesa viedokļa būtu bijis tik slikts budžets," pauda LTRK valdes priekšsēdētājs.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pauda atbalstu Finanšu ministrijas piedāvātajai neapliekamā minuma palielināšanai par 10 eiro no nākamā gada, savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LLDK) tam iebilda.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") sēdē atzīmēja, ka valdība ārkārtas sēdē pirmdien, visticamāk, atbalstīs Ekonomikas ministrijas piedāvājumu OIK pieauguma mazināšanai, kas paredz attiecīgajam mērķim novirzīt valsts energokompānijas "Latvenergo" dividendes.

Savukārt, runājot par solidaritātes nodokli, premjere atkārtoti uzsvēra, ka Latvijā iedzīvotāji ar lieliem ieņēmumiem maksā procentuāli augstāku sociālo nodokli nekā cilvēki ar zemākiem ienākumiem un šāda situācija būtu jāpārtrauc.

Vienlaikus viņa atzina, ka vienošanos ar sociālajiem partneriem par vairākiem jautājumiem šogad nav izdevies panākt.

NTSP sēdē arī tika skatīts jautājums par minimālo algu nākamgad. Labklājības ministrija piedāvā to nākamgad necelt vai palielināt par septiņiem eiro - līdz 367 eiro, savukārt Finanšu ministrijas ieskatā attiecīgais slieksnis būtu jānosaka 370 eiro apmērā.

LBAS sēdē norādīja, ka vēlas minimālās algas celšanu vismaz līdz 375 vai 380 eiro, savukārt LDDK iebilda pret jebkādu pieaugumu minimālajai algai no nākamā gada.

Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") sēdē sacīja, ka līdz valdības ārkārtas sēdei, kas paredzēta pirmdien plkst.16, risinājums tiks rasts, taču pieaugums nebūs lielāks kā 10 eiro.

Valdībai ar sociālajiem partneriem nav vienprātības arī par iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšanu no 23% līdz 22%, ko paredz likums, bet valdība nolēmusi neīstenot.

Jau rakstīts, ka valsts budžeta likumprojektu Saeimā paredzēts iesniegt 30.septembrī. Valdība lēmusi, ka nākamgad valsts budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 1% no iekšzemes kopprodukta, un par prioritātēm noteiktas aizsardzība, iekšējā drošība, veselība un izglītība. Atbilstoši šā gada jūlija vidus prognozēm valsts konsolidētais 2016.gada budžets (izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai) bija paredzēts 6,369 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus indikatīvais fiskālās telpas apmērs 2016.gada budžetā ir negatīvs - mīnus 96,8 miljonu eiro apmērā. Problēmu paredzēts risināt ar papildu ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, pārskatot atsevišķu investīciju projektu realizēšanas termiņus, pārplānojot finansējumu uz 2017. un turpmākajiem gadiem, kā arī veicot valsts budžeta 2016.gada bāzes izdevumu pārskatīšanu (horizontālu izdevumu samazinājumu 3% apmērā), izņemot prioritārajās nozarēs un atsevišķām neatkarīgajām institūcijām, kas ietaupītu 12,3 miljonus eiro.

Ar nākamā gada budžetu strādāja koalīcijas partiju izveidota darba grupa, kura izstrādājusi priekšlikumus, lai 2016.gadā rastu papildu ieņēmumus vairāk nekā 130 miljonu eiro apmērā.