Nākamā gada budžeta projekts ir labs un izsvērts, norāda Straujuma  (67)

"Valdība ir izdarījusi savu darbu, un es ticu, ka 30. septembrī mēs varēsim iesniegt budžetu Saeimā," teica Straujuma. Viņa uzsvēra, ka šis budžets ir ceļš uz nevienlīdzības mazināšanu un ceļš uz nodokļu progresivitāti.

Valdībā visi lēmumi ir pieņemti, panāktas vienošanās, tagad valdības ministrijām ir 2-3 nedēļas laika, lai tās tehniski aprēķinātu budžeta ciparus, stāstīja valdības vadītāja. Iespējams, ka var parādīties kādas tehniskas lietas, par kurām vēl būs jārunā.

Straujuma atzina, ka vienmēr būs kādas sabiedrības grupas, kuras neapmierinās valsts budžets. "Nekad nav tā, ka visi ir priecīgi," viņa noteica. Neapmierināti, visticamāk, būs lielo algu saņēmēji, tomēr Straujuma uzskata, ka solidaritātes nodoklis ir ceļš, kas bija jāiet, jo Latvija ir starp tām dažām valstīm, kur vēl nav ieviesta šāda sistēma.

Kā ziņots, pirmdien ārkārtas valdības sēdē ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem - nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, vienlaikus par desmit eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums.

Viens no risinājumiem nodokļu progresivitātei ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās viņu ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.

Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars tikai 4700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējiem ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.

Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai. Tāpat, gatavojot nodokļu pamatnostādnes, Finanšu ministrija plāno pārskatīt arī nodokļu regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.

Lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju ienākumus, paredzēts neapliekamo minimumu paaugstināt par 10 eiro - no pašreizējiem 75 uz 85 eiro. Šīs izmaiņas izjutīs ikviens darba ņēmējs. Atbalstīts arī Finanšu ministrijas ierosinājums palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, kas uzlabos zemo algu saņēmēju finansiālo situāciju.

Nākamā gada budžets vēl būs jāpieņem Saeimai.