Budžeta veidošana bija ļoti neprofesionāla, pauž Krīgers  (10)

"Šāda veida budžets, izveidots ar šāda veida novitātēm, ar kurām klajā nākusi Finanšu ministrija (FM), mūs absolūti neapmierina," norādīja Krīgers, piebilstot, ka tagad sociālie partneri domās, kā rīkoties tālāk.

Viņš arī sacīja, ka šajā gadījumā piekrīt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kas pauda, ka tik sliktu budžetu tā vēl nav redzējusi. Krīgers piebilda, ka pati šā gada budžeta veidošana bijusi ļoti neprofesionāla un šajā gadījumā par sociālo partneru priekšlikumiem valdībai īpašas intereses nebija, tā bijusi formāla.

Kā ziņots, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) gan pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem pauda, ka valdībā apstiprinātais nākamā gada budžeta projekts ir labs un izsvērts.

"Valdība ir izdarījusi savu darbu, un es ticu, ka 30. septembrī mēs varēsim iesniegt budžetu Saeimā," teica Straujuma. Viņa uzsvēra, ka šis budžets ir ceļš uz nevienlīdzības mazināšanu un ceļš uz nodokļu progresivitāti.

Valdībā visi lēmumi ir pieņemti, panāktas vienošanās, tagad valdības ministrijām ir 2-3 nedēļas laika, lai tās tehniski aprēķinātu budžeta ciparus, stāstīja valdības vadītāja. Iespējams, ka var parādīties kādas tehniskas lietas, par kurām vēl būs jārunā.

Straujuma atzina, ka vienmēr būs kādas sabiedrības grupas, kuras neapmierinās valsts budžets. "Nekad nav tā, ka visi ir priecīgi," viņa noteica. Neapmierināti, visticamāk, būs lielo algu saņēmēji, tomēr Straujuma uzskata, ka solidaritātes nodoklis ir ceļš, kas bija jāiet, jo Latvija ir starp tām dažām valstīm, kur vēl nav ieviesta šāda sistēma.

Jau ziņots, ka ārkārtas valdības sēdē ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem - nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, vienlaikus par desmit eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums.

Viens no risinājumiem nodokļu progresivitātei ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās to ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.

Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars tikai 4700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējiem ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.

Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai. Tāpat, gatavojot nodokļu pamatnostādnes, Finanšu ministrija plāno pārskatīt arī nodokļu regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.

Lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju ienākumus, paredzēts neapliekamo minimumu paaugstināt par 10 eiro - no pašreizējiem 75 uz 85 eiro. Šīs izmaiņas izjutīs ikviens darba ņēmējs. Atbalstīts arī Finanšu ministrijas ierosinājums palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, kas uzlabos zemo algu saņēmēju finansiālo situāciju.

Nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus, - akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

Ārkārtas sēdē valdība izskatīja arī neatkarīgo institūciju budžeta pieprasījumus. Attiecībā uz neatkarīgo institūciju pieprasīto finansējumu valdība atbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu institūcijām par teju 1,2 miljoniem eiro neatliekamo pasākumu īstenošanai, ietverot arī finansējumu sabiedriskajiem medijiem sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumiem. Neatkarīgajām institūcijām bāzes izdevumi 3% apmērā netiks samazināti.