Nodokļu izmaiņas nākamā gada budžetā papildus dos 232,8 miljonus eiro  (27)

2016. gada budžets papildus visvairāk - 60,6 miljonus eiro - iegūs no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) saglabāšanas līdzšinējā līmenī - 23%. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestu atcelšana dos papildu 40,9 miljonus eiro, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtības izmaiņu pārcelšana uz 2017. gadu - 33,6 miljonus eiro, bet valsts kapitālsabiedrību minimālās dividendēs izmaksājamās peļņas daļas palielināšana - 27 miljonus eiro.

IIN atvieglojumu atcelšana par pilngadīgām un darbspējīgām personām (saglabājot atvieglojumu bērniem līdz 24 gadiem un sociāli jūtīgām grupām) nākamā gada budžetā papildus dos 25 miljonus eiro, kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošana - 18,4 miljonus eiro, bet akcīzes nodokļa palielināšanas naftas produktiem - 12,5 miljonus eiro.

Papildu 9,3 miljonus eiro plānots iegūt no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) dzīvojamo telpu pārvaldīšanas pakalpojumam. Minimālās darba algas paaugstināšana no 360 eiro līdz 370 eiro papildus dos astoņus miljonus eiro, akcīzes nodokļa palielināšana alkoholiskajiem dzērieniem - 3,6 miljonus eiro, PVN piemērošana kultūras izklaides komercpakalpojumiem - 3,1 miljonu eiro, bet finanšu stabilitātes nodevas bāzes pieaugums - trīs miljonus eiro.

Informācijas apmaiņas procesa uzlabošana starp finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu papildus dos 3,3 miljonus eiro, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmju paaugstināšana - vienu miljonu eiro, akcīzes nodokļa piemērošana elektroniskās smēķēšanas ierīču uzpildes šķidrumiem - 300 000 eiro, bet akcīzes nodokļa paaugstināšana smēķējamai tabakai un tabakas lapām - 100 000 eiro.

Turpretī neapliekamā minimuma palielināšana par desmit eiro - no 75 eiro līdz 85 eiro - nākamā gada budžetā radīs negatīvu fiskālo ietekmi 17 miljonu eiro apmērā.

Jau ziņots, ka pirmdien ārkārtas valdības sēdē ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem - nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, vienlaikus par desmit eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums.

Viens no risinājumiem nodokļu progresivitātei ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās to ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.

Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars tikai 4700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējiem ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc sēdes žurnālistiem pauda pārliecību, ka 30. septembrī budžetu varēs iesniegt Saeimā. Valdībā visi lēmumi ir pieņemti, panāktas vienošanās, tagad valdības ministrijām ir 2-3 nedēļas laika, lai tās tehniski aprēķinātu budžeta ciparus, stāstīja valdības vadītāja. Iespējams, ka var parādīties kādas tehniskas lietas, par kurām vēl būs jārunā.