Vērtējot valdības pieņemtos lēmumus nākamā gada valsts budžeta kontekstā, Strautiņš skaidro, ka tie pamatā vērsti uz valsts kases papildināšanu. Tas gan pats par sevi nenonāk pretrunā ar citiem mērķiem - uzņēmējdarbības veicināšanu, iedzīvotāju labklājības sekmēšanu.
Strautiņš uzskata, ka galvenā ekonomiskās politikas problēma Latvijā ir pārāk zemā iekasēto nodokļu pret iekšzemes kopproduktu attiecība. "Tā kā Everests paceļas pār visu pārējo," salīdzina ekonomikas eksperts. Viņš skaidro, ka bez labāk finansētas un spēcīgākas valsts ir neiespējami atrisināt lielāko daļu citu problēmu.
"Vēsturiski psiholoģisko traumu rezultātā Latvijā ir populāri pretstatīt valsti un biznesu, ienākumu pārdali un attīstību, taču tās drīzāk ir papildinošas, nevis izslēdzošas lietas. Tāpēc, ja jaunais budžets panāks valsts kases papildināšanu, to var tikai apsveikt," secina eksperts. Tas gan tiešā veidā neveicina uzņēmējdarbību, taču uzņēmējdarbība ir atkarīga no valsts sniegtajiem pakalpojumiem.
Tomēr Strautiņš uzsver, ka papildu ienākumu iekasēšana nenotiek uzņēmumiem ērtā veidā. Progresīvais ienākumu nodoklis Latvijā tiek ieviests uzreiz divos neērtos veidos. Diferencētais neapliekamais minimums ir algu saņēmēju, nevis uzņēmumu "ķēpa", bet tā sauktais solidaritātes nodoklis ir dīvaina konstrukcija, kas noteikti nav optimāla no uzņēmumu interešu viedokļa, vērtē eksperts. Ja būtu paaugstināta likme iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmā, tad to samaksātu algas saņēmējs. Iecerētais nodoklis palielinās uzņēmumu izdevumus, ja vien tie nepārrakstīs darba līgumus. Labāk būtu bijis ieviest progresīvo nodokli citur pieņemtā un loģiskā veidā, uzskata ekonomikas eksperts. "Taču, tā kā šo politiski briesmīgo vārdu nedrīkst izrunāt, tiek veidotas dīvainas konstrukcijas," viņš secina.
Strautiņš atzīst, ka par diferencēto neapliekamo minimumu runāts jau ļoti ilgi, bet solidaritātes nodoklis ir pārsteigums, kas gan nav lielākais šīs ieceres trūkums. "Es ļoti ceru, ka pēc tam, kad tauta apskatīsies uz savu priekšstāvju pasaulē laisto dīvaino radījumu, tiks konstatēts, ka tas kustas kā progresīvais nodoklis, pēkšķ kā progresīvais nodoklis, tātad tas ir ... Tad tas tiks nosaukts īstajā vārdā un tālākie lēmumi tiks pieņemti racionāli," cerību pauž ekonomikas eksperts.
Viņš atzīmē, ka nodokļi var vienlaikus pacelt ekonomikas attīstības, taisnīguma, valsts pārvaldes efektivitātes jautājumus, taču valdības piedāvātās izmaiņas to dara "ļoti kolorītā veidā".
Kā ziņots, valdība vienojusies par vairākām nodokļu izmaiņām, lai nākamgad valsts budžetā nodrošinātu papildu ieņēmumus un lai atbalstītu iedzīvotājus ar mazākiem ienākumiem.
Minimālā alga tiks palielināta par desmit eiro līdz 370 eiro, par desmit eiro līdz 85 eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums. Pakāpeniski tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, līdz 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.
No nākamā gada tiks ieviests arī solidaritātes nodoklis, kas skars lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro.
Iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad plānots saglabāt līdzšinējā līmenī - 23%.
Plānots palielināt arī akcīzes nodokli, iecerētas arī citas izmaiņas. Izmaiņas nodokļos nākamā gada budžetā papildus dos 232,8 miljonus eiro, aprēķinājusi Finanšu ministrija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
