Bažās par nākamā gada budžetu darba devēji un arodbiedrības vēršas pie Vējoņa  (10)

Valdības sociālie partneri aicina Vējoni savu pilnvaru robežās pievērst īpašu uzmanību tam, lai nākamā gada valsts budžeta īstermiņa risinājumi negrautu Latvijas kā ekonomiski spēcīgas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ilgtspējīgu attīstību un labvēlīgu sociālo apstākļu radīšanu.

Kopējā vēstulē LDDK un LBAS atkārtoti vērš uzmanību uz to, ka Ministru kabineta apstiprinātais 2016. gada valsts budžeta projekts nevieš pārliecību par uzņēmējdarbības vides, konkurētspējas un investīciju klimata uzlabošanos Latvijā.

"Gluži pretēji - tas rada bažas par izmaiņām nodarbinātībā, ēnu ekonomikas priekšrocību stiprināšanos un investīciju klimata pasliktināšanos," norāda sociālie partneri.

Pēc viņu teiktā, valdības piedāvātie risinājumi fiskālās telpas paplašināšanai un šķietamai nevienlīdzības mazināšanai ir pretrunā ar valdības deklarāciju un Finanšu ministrijas parakstīto Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017.gadam, tādējādi neveicina uzticēšanos lēmumu pieņēmējiem un politikas prognozējamībai.

"Finanšu ministrijas (FM) un valdības svaidīšanās starp nodokļiem un nodevām, to sajaukšana un nelikumīga izmantošana gan darba devējos, gan darba ņēmējos rada pārliecību, ka valsts nodokļu politika ir nesaprotama un haotiska, ka neviens nevar būt drošs par maksāto nodokļu un nodevu lietderīgu un likumīgu izmantošanu," teikts paziņojumā.

Kā piemēru darba devēji un arodbiedrības min solidaritātes nodokli, kas radot negatīvus signālus obligātās sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībniekiem, ka to veiktie maksājumi nav pasargāti no valdības vēlmēm tos izmantot vispārējo tēriņu apmaksai. Turklāt ar šādiem lēmumiem tiekot stiprināts jau tā augstais ēnu ekonomikas potenciāls.

Sociālie partneri informē Valsts prezidentu, ka budžeta izstrādes gaitā snieguši valdībai un FM alternatīvus priekšlikumus fiskālās telpas paplašināšanai, tostarp aizvietot līdz šim plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājumu ar proporcionālu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samazinājumu, bet FM piedāvāto solidaritātes nodokli aizstāt ar IIN atvieglojumu atcelšanu par pilngadīgām un darbspējīgām personām, kā arī apsvērt nodokļu sloga pārnešanu uz kapitālu un patēriņu un uzlabot nodokļu iekasējamību. Tomēr šie ierosinājumi nav tikuši ņemti vērā, liecinot par īstermiņa pieeju problēmu risināšanai un nevēlēšanos nopietni apsvērt alternatīvus piedāvājumus.

Sociālie partneri vēstulē lūdz iespēju tikties ar Vējoni, lai pārrunātu budžeta veidošanas un nodokļu politikas izmaiņu procesus, - jo īpaši ņemot vērā Valsts prezidenta izteikumus pēc stāšanās amatā, kad Vējonis norādījis, ka viņa prioritāte ir stabilas un prognozējamas nodokļu politikas ieviešana Latvijā.

"Tomēr pašreizējie procesi valdībā liecina par pretēju virzību," klāsta LDDK un LBAS. Sociālie partneri arī sola vērsties pie visām Saeimā pārstāvētajām politisko partiju frakcijām, aicinot pārrunāt 2016. gada valsts budžeta veidošanu.

Jau vēstīts, ka 2016. gada budžeta deficīts plānots 1% apmērā no IKP.

Līdz šim valdība vienojusies ministriju un citu iestāžu bāzes budžeta izdevumus 2016. gadā samazināt par 12,4 miljoniem eiro, savukārt papildus finansējums neatliekamajiem pasākumiem ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm veidos 116,2 miljonus eiro.

Tāpat nolemts minimālo algu palielināt līdz 370 eiro, kā arī ieviest diferencētos neapliekamo minimumu, vienlaikus par desmit eiro palielinot arī vispārējo neapliekamo minimumu.