No Latvijas prezidentūras budžeta varētu būt ietaupīti 15,7 miljoni eiro  (2)

Ārlietu ministrija klāsta, ka no šim gadam paredzētajiem līdzekļiem indikatīvi atlikuši 13,8 miljoni eiro, bet vēl pārdalāmi 1,86 miljoni eiro, tādējādi maksimāli iespējamais plānotais indikatīvais līdzekļu atlikums ir 15,67 miljoni eiro.

Visvairāk ietaupījis Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts - 6,17 miljonus eiro. Tam seko Ārlietu ministrija ar 2,77 miljoniem eiro un Iekšlietu ministrija ar 1,55 miljoniem eiro.

Vienlaicīgi Iekšlietu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lūgušas pārdalīt daļu no finansējuma - Iekšlietu ministrijai 340 tūkstoši eiro nepieciešami vidējās izpeļņas palielinājuma daļai, kas radusies no drošības pasākumu nodrošināšanai Latvijas prezidentūrā iesaistītajam personālam izmaksātās samaksas par virsstundu darbu un nakts darbu.

Savukārt VARAM nepieciešami 56 350 eiro, lai nodrošinātu dalību ANO, Ņujorkā un 32 921 eiro nozares padomnieka finansējumam līdz 2015. gada beigām Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā (Briselē).

Valdība gan vienojās par konkrētiem finansējuma pieprasījumiem lemt vēlāk, ņemot vērā finanšu ministra Jāņa Reira (V) lūgumu.

Jau vēstīts, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) jūnija beigās paziņoja, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē kopējās izmaksas triju gadu laikā nebūs pārsniegušas 60 miljonus eiro.

Trio prezidentūru 2014. gada otrajā pusgadā ievadīja Itālija, tai šā gada pirmajā pusē sekojot Latvijai, savukārt gada otrajā pusgadā to noslēgs Luksemburga.