Valdībai vairāk jārunā ar sociālajiem partneriem par valsts budžetu, norāda Vējonis  (6)

Prezidenta Preses dienestā portālam "Delfi" pavēstīja, ka Vējonis aicināja sociālos partnerus nākamā gada budžeta apspriešanas laikā aktīvi diskutēt ar Saeimā pārstāvētajām partijām.

Prezidents atzina, ka krasās nodokļu izmaiņas Latvijā ir radījušas neuzticību uzņēmēju un valsts starpā, no kā cietēji ir visi - gan darba devēji un darba ņēmēji, gan pati valsts. Tāpēc valdībai jābūt konsekventai un attiecībā uz nodokļu stabilitāti jāievēro dotie solījumi, vienlaikus spējot nodrošināt valsts ekonomisko izaugsmi, viņš uzsvēra.

Valsts prezidents uzklausīja sociālo partneru kritiku par līdzšinējo budžeta veidošanas gaitu, kurā valdība un Finanšu ministrija (FM) neesot sadzirdējusi darba devēju un arodbiedrību priekšlikumus. "Agrākajos gados sociālie partneri tika daudz biežāk uzklausīti, bet šoreiz valdība nemaz nav ņēmusi vērā uzņēmēju viedokli, lai gan tieši viņi ir tie, kuri faktiski ražo naudu tautsaimniecībai," sacīja LDDK Vitālijs Gavrilovs, pārmetot valdībai izpratnes trūkumu savu izvirzīto fiskālo mērķu sasniegšanā.

Vējonis akcentēja, ka Ministru prezidentei un finanšu ministram jau vairākkārt norādījis uz vājo sadarbības un dialoga trūkumu valdības un sociālo partneru starpā, mudinot valdību būt atvērtākai, konstruktīvākai un izmantot visas sadarbības iespējas, lai rastu kompromisu sarunās.

Gan LDDK, gan LBAS pārstāvji atgādināja, ka pirms gada parakstīta nodokļu politikas stratēģija 2015.-2017.gadam, taču diemžēl šogad tā nav ievērota un kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes nesamazināšana, tā solidaritātes nodokļa ieviešana nemazina darbaspēka nodokļu slogu.

"Lai darbinieks saņemtu vidējo algu, Latvijā tam ir vislielākais nodokļu slogs no Baltijas valstīm, un Latvijas uzņēmēji šajā konkurences cīņā neizbēgami zaudē," uzsvēra LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norādīja uz mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanas neatbilstību sākotnējam mērķim - nodoklis vairāk stiprinot pelēko ekonomiku, nevis atvieglo dzīvi mazo algu saņēmējiem.

Vējonis uzsvēra gan ēnu ekonomikas mazināšanas nozīmi - tās īpatsvars tautsaimniecībā joprojām sasniedz 25%, gan atgādināja, ka 2017. gada budžeta veidošanā daudz vairāk uzmanības jāvelta ministriju bāzes izdevumu un veicamo funkciju pārskatīšanai, lai identificētu funkciju pārklāšanos un izslēgtu nelietderīgas izdevumu pozīcijas.

"Šajā nolūkā jāizveido spēcīga komanda ar plašākām pilnvarām, kas ne tikai spētu objektīvi fiksēt ministriju plānotos tēriņus, bet valdībai piedāvāt mehānismus šo tēriņu saprātīgai ierobežošanai," viņš klāstīja.

Uzklausot LBAS priekšsēdētāja vietnieka Egila Baldzēna paustās bažas par nodokļu politiku, kas realitātē nesamazina nevienlīdzību starp dažādām nodarbināto grupām, Valsts prezidents apliecināja, ka jāmeklē risinājumi, lai nodokļu slogu novirzītu no darba devējiem un darba ņēmējiem uz patēriņu un kapitālu. Viņš izteica arī atbalstu progresivitātei nodokļos, par ko būtu jāturpina diskusijas gan parlamentā, gan valdībā, gan ar sociālajiem partneriem.

Jau vēstīts, ka LDDK un LBAS iepriekš Vējonim nosūtīja vēstuli, aicinot pievērst īpašu uzmanību 2016. gada budžeta izstrādes procesam.

Valdības sociālie partneri aicināja prezidentu savu pilnvaru robežās pievērst īpašu uzmanību tam, lai nākamā gada valsts budžeta īstermiņa risinājumi negrautu Latvijas kā ekonomiski spēcīgas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ilgtspējīgu attīstību un labvēlīgu sociālo apstākļu radīšanu.

2016. gada budžeta deficīts plānots 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Valdība vienojusies ministriju un citu iestāžu bāzes budžeta izdevumus 2016. gadā samazināt par 12,4 miljoniem eiro, savukārt papildus finansējums neatliekamajiem pasākumiem ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm veidos 116,2 miljonus eiro.

Tāpat nolemts minimālo algu palielināt līdz 370 eiro, kā arī ieviest diferencētos neapliekamo minimumu, vienlaikus par desmit eiro palielinot arī vispārējo neapliekamo minimumu.