Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) gan aicināja Finanšu ministriju (FM), Ekonomikas ministriju un uzņēmējus, kuri FM piedāvājumu kritizē, vēl turpināt sarunas un nepieciešamības gadījumā precizēt nozaru sarakstu.
Atbalstītais noteikumu projekts paredz, ka uzņēmums nav tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, ja tas strādā mežizstrādē, tabakas izstrādājumu ražošanā, farmaceitisko preparātu ražošanā, metālu ražošanā, kā arī būvniecībā, arhitektūrā un vairumtirdzniecībā.
Tāpat šo nodokļa režīmu nevarēs izvēlēties taksometru pakalpojumu sniedzēji, telekomunikāciju jomas pārstāvji, datorprogrammēšanā strādājošie, informācijas pakalpojumu un finanšu pakalpojumu sniedzēji, kā arī apdrošinātāji, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji. Arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniedzēji, valsts pārvaldes pārstāvji un citu jomu pārstāvji šo nodokli vairs nevarēs maksāt.
Tāpat valdība atbalstīja Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumus, kas paredz, ka nodokļa likme būs 5%. Proti, mikrouzņēmumu nodokļa likme uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro, būs 5%. Mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 000 eiro pirmos trīs darbības gadus likme būs 5%, bet, sākot no ceturtā gada, būs jāmaksā nodoklis 8% apmērā.
Vienlaikus sašaurināts mikrouzņēmumu nodokļa tvērums, izslēdzot no tā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un nosakot, ka mikrouzņēmumu nodoklis ietver uzņēmumu ienākuma nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī uzņēmējdarbības riska nodevu.
Tāpat noteikts, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem tiks ieviesta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa. Plānots, ka iemaksa tiks ieviesta no 2017. gada, bet nākamgad darba devēji varēs izvēlēties, kādu nodokli maksāt.
"2017. gadā būs pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas, piemēram, ja 2015. gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksa būtu 122 eiro," klāsta Finanšu ministrija.
Pamatojot 37 nozari izvēli, FM skaidro, ka šajās nozarēs netiek ievērotas sabiedrības intereses sociālās drošības jomā, jo pastāv augsts nelaimes gadījumu risks un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem pieejams krietni mazāks sociālo pakalpojumu klāsts.
Turklāt pastāv augsts risks, ka daļā nozaru mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiks izmantots nodokļu plānošanas nolūkā, tostarp, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Nodokli arī nevarēs maksāt jomas, kurās ir augsts ienākumu potenciāls un ir nepieciešamas atbilstošas zināšanas un kvalifikācija, vai arī tās nozares, kurās netiek ievērotas sabiedrības intereses godīgas konkurences jomā, min FM.
Pret izmaiņām iebilst uzņēmēji, kuri norāda, ka nozaru saraksts nav pietiekami izvērtēts, savukārt FM vērtējumā partnerorganizāciju attieksme izmaiņu saskaņošanas laikā bijusi destruktīva.
Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī. Esošie mikrouzņēmumi savu statusu varēs mainīt trīs gadu laikā.
Jau vēstīts, ka Saeima šā gada aprīlī atbalstīja likumu grozījumus, kas nosaka pirmajos trīs darbības gados mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 9%, bet nodokli varēs maksāt vien noteiktās nozarēs strādājošie.
Saskaņā ar tolaik atbalstītajiem Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem pirmajos trīs darbības gados uzņēmumam, kura apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro, mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 9%. Savukārt no ceturtā darbības gada mikrouzņēmumu nodokļa režīmā šī likme tika noteikta 12% apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
