Solidaritātes nodoklis ir dramatiska muļķība no valdības puses, šādu viedokli intervijā pauda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidents Mārtiņš Bičevskis.
"Solidaritātes nodoklis manā izpratnē ir vienkārši dramatiska muļķība. Dramatiska muļķība, ko valdība dara. Aizžmiegusi acis, akli iet uz priekšu, un priekšā ir acīm redzams grāvis, turklāt jau ar sērsnu. Bet nē - tur mums ir jāiet," valdības darbu solidaritātes nodokļa ieviešanā vērtēja Bičevskis.
Viņš piekrīt, ka ir vajadzīga lielāka nodokļu iekasējamība, taču to var panākt, veicinot taisnīgāku nodokļu sistēmu. Ienākumu pusē tā varētu būt ar progresivitātes elementiem, pieļāva Bičevskis. "Aicinām kopā strādāt pie privātpersonu ieņēmumu nodokļu sistēmas, kas nodrošina progresivitāti, bet kas ir taisnīga," sacīja LDDK viceprezidents.
Viņa ieskatā, solidaritātes nodoklis ir pretrunā taisnīgai progresivitātei, jo tiek taksēti darba ņēmēji, nevis kapitāla ieguvēji. Solidaritātes nodoklis neskars TOP 100 ieņēmumu guvējus. "Tāpēc nevajag maldināt sabiedrību, ka solidaritātes nodoklis ir nevienlīdzību mazinošs priekšlikums. Tie ir klaji māņi. Tas ir nevis ieņēmumu taksēšanu izlīdzinošs un taisnīgumu veicinošs priekšlikums, bet tieši pretēji, tas veicina nevienlīdzību, jo no tiem, kas maksā vislielākos nodokļus, paņem vēl," argumentēja Bičevskis.
Vaicāts, vai uzņēmēju organizācijas neiebilstu ierosinājumam paaugstināt nodokļus par dividendēm, LDDK viceprezidents norādīja: ja valdība nāktu ar visaptverošu iedzīvotāju ienākumu nodokļa reformu, par kuru tiktu kopīgi diskutēts, tad diskusiju rezultātā puses nonāktu pie risinājumiem, kur kāds piekristu, bet kāds būtu nelaimīgāks. "Kapitāla īpašnieki droši vien arī vienmēr ar interesi skatīsies, lai tiem būtu pēc iespējas mazāki nodokļi," atzina Bičevskis.
"Nav jau tā, ka visi būs laimīgi par augošiem nodokļiem. Bet ir jāveido sabalansēta, līdzvērtīga nodokļu sistēma, kura taksē neproduktīvo kapitālu un ieņēmumus, nekustamo īpašumu, kas ir viens no klasiskajiem neproduktīvā kapitāla veidiem, un jāatbrīvo no nodokļiem tā peļņas daļa, kas iet produktīvajā tautsaimniecībā, uzņēmējdarbībā. Tāds ir loģiskais ceļš," sacīja uzņēmēju organizācijas pārstāvis.
Bičevskis atzīmēja, ka papildus jāskatās patēriņa pusē, kur jāceļ nodokļi. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšana ir pēdējais līdzeklis, taču ir situācijas, kad tas jālieto. "Ja valdība nespēja no gada sākuma sākt strādāt pie nodokļu reformas, kas vairotu ieņēmumus un mazinātu darbaspēka slogu ar citiem instrumentiem, tad, iespējams, PVN uz gadu ir jāpaceļ," pieļāva Bičevskis.
Uzņēmēju intereses pārstāvošo organizāciju līderis pauda viedokli, ka nodokļi patēriņam jāpiemēro arī tāpēc, lai nodokļus maksātu tie, kas saņem ienākumus ēnu ekonomikā.
Lai kopumā mazinātu ēnu ekonomiku, nodokļu sistēmai jābūt vienkāršākai un plakanākai. "Iedzīvotāju pusē jābūt pietiekami vienkāršotām un saprotamām likmēm visiem ieņēmumu veidiem. Savukārt uzņēmumu pusē - ar nodokļiem neapliekam to, ko investējam, bet to, ko izņemam dividendēs, apliekam ar varbūt pat augstāku nodokli nekā pašlaik. Tad sistēma ir skaidri saprotama," rezumēja Bičevskis.