Solidaritātes nodokļa maksātāji gadā nopelna vairāk nekā 362 miljonus eiro  (11)

Vērtējot solidaritātes nodokļa ieviešanu no konstitucionālo tiesību viedokļa, FM vērš uzmanību uz to, ka pašlaik ir izveidojusies absurda situācija, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā tiem nodarbinātajiem, kuru alga mēnesī pārsniedz 8000 eiro.

Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem ir vairāk kā 362 miljoni eiro jeb 75,3 tūkstoši eiro gadā vienai personai, min ministrija.

Jaunais nodoklis tiek ieviests visas sabiedrības labklājības interesēs, uzsver FM. "Tas ir vērsts uz sabiedrības kopējās labklājības veicināšanu. Tas nozīmē iespēju nodrošināt arī tās kopējās sabiedrības labklājības intereses kā, piemērām, valsts aizsardzību, izglītību un veselības aprūpi," norāda ministrija.

Plašākā nozīmē solidaritātes nodokļa mērķis ir mazināt ieņēmumu nevienlīdzību un rast valsts budžetā ieņēmumus sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju kategoriju, piemēram, ģimenes ar bērniem, bērni, cilvēki ar īpašām vajadzībām u.c. vajadzību nodrošināšanai.

FM norāda - atsaucoties uz tiesību zinātnieku Egilu Levitu, Satversmes tiesa ir skaidrojusi jēdzienu "sabiedrības labklājība" Satversmes tvērumā. Atbilstoši šim skaidrojumam jēdziens "sabiedrības labklājība" aptver sabiedrības kopējās materiālās labklājības aspektus, pie kuriem pieder dažādi pasākumi, kas vērsti uz sabiedrības kopējo materiālo labumu palielināšanu vai pārdalīšanu starp sabiedrības locekļiem. Tāpat jēdziens "sabiedrības labklājība" nozīmē arī nemateriālus aspektus, kas nepieciešami pēc iespējas harmoniskākai sabiedrības funkcionēšanai.

Solidaritātes nodoklis, tāpat kā jebkurš nodoklis, nodrošinās ieņēmumus valsts budžetā, kuri tālāk var tikt izlietoti sabiedrības labklājības aizsardzībai. Tādējādi pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība, klāsta ministrija.

Turklāt solidaritātes nodokļa ieviešana ir skatāma kompleksi ar diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu un minimālās algas paaugstināšanu kā viens no ienākuma nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem. "Visās attīstītajās rietumu valstīs ir progresīvas nodokļu sistēmas. Respektīvi, tie, kas pelna vairāk, maksā lielākus nodokļus, bet mazo algu saņēmējiem nodokļu slogs ir mazāks. Eiropas Savienībā ir tikai atsevišķas valstis, kurās joprojām vērojama nodokļu regresivitāte, pārsvarā tās ir Austrumeiropas valstis," piebilst FM.

Ieviešot solidaritātes nodokli, iecerēts novērst nevienlīdzību - noteikts personu loks varēs veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Turpmāk nodokļu slogs visiem sociālo iemaksu maksātājiem būs līdzvērtīgs, jo nesamaksāto iemaksu daļu aizvietos solidaritātes nodoklis.

FM arī piebilst, ka, gatavojot jaunās nodokļu pamatnostādnes, plānots pārskatīt arī esošo regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.

Jau vēstīts, ka no 2016. gada personas, kuru atalgojums pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas "griestus" - šogad tie ir 48,6 tūkstoši eiro gadā jeb aptuveni 4000 eiro mēnesī - maksās solidaritātes nodokli.

Paredzēts, ka solidaritātes nodokļa likme būs līdzvērtīga valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) - pašlaik vispārējā gadījumā kopējā likme ir 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs, bet 10,5% - darba ņēmējs.