1057625_93638036.jpg
Foto: stock.xchng
Fiskālās disciplīnas padome piekrīt, ka nākamgad Latvijas izaugsmes potenciāls varētu būt tuvu 3%, telefonintervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Padomes ekspertus vairāk satrauc prognozētais inflācijas rādītājs - kopš paustas valdības prognozes inflācija ir bijusi lēnāka. Tās ir labas ziņas iedzīvotājiem, jo cenas neaugs tik strauji, bet ir zināmi riski valdībai, ka zemāku cenu dēļ būs grūti iekasēt tik lielas naudas summas, kādas budžetā ir ieplānotas, bažas argumentēja Platais.

Saistībā ar valsts budžetu Fiskālās disciplīnas padomes galvenais iebildums ir par to, ka 2014. un 2015.gadā ir grūti sasniegt nospraustos mērķus, izpildot budžetu, proti, valdība nespēj sasniegt valsts budžeta deficīta mērķi, budžeta deficīts veidojas lielāks par plānoto. Tomēr kopumā valdība cenšas ievērot fiskālās disciplīnas prasības, secināja padomes priekšsēdētājs.

Viņš atzīmēja, ka dzīvojam mainīgā pasaulē. Tāpēc padome iesaka valdībai veidot plānus, ko darīt, ja netiek sasniegti mērķi.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs pauda viedokli, ka valdība jau patlaban dara daudz, piemēram, gatavojot 2016.gada budžetu, tika veikta zināma budžeta plānu konsolidēšana, valdībai nācās ilgi un smagi risināt jautājumus, kā radīt līdzekļus prioritāro sfēru finansēšanai, nācās steigā gatavot virkni nodokļu pasākumu. Padomes eksperti gribētu, lai šīs lietas tiktu risinātas savlaicīgāk un lai būtu skaidra stratēģija, kas uzņēmējiem sniedz informāciju, kā attīstīsies nodokļu politika.

Platais atzina, ka pašlaik valdībai ir jārēķinās ar izaicinājumiem, tā nevar atvēzēties projektiem tik plaši, lai varētu finansēt visas vēlmes. Būtu arī jāskatās, kā tiek tērēta nauda nozarēs, kur vērojamas zināmas neefektivitātes pazīmes.

Kā ziņots, Fiskālās disciplīnas padome šodien publiskos gadskārtējo Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu. Šajā dokumentā tiek analizēta valsts institūciju, tostarp Finanšu ministrijas, citu ministriju un valdības kopumā īstenotā fiskālā politika un makroekonomikas attīstības tendences valstī, kā arī valsts budžeta veidošanas un budžeta izpildes rādītāju atbilstība prognozētajiem rezultātiem.

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Padomē darbojas Platais, "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks, Rīgas Tehniskās universitātes kanclers Ingars Eriņš, publisko finanšu konsultants Andžs Ūbelis, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens un Igaunijas Bankas viceprezidents Ulo Kāsiks.

Padome jau brīdinājusi, ka uzkrātā budžeta deficīta dēļ valdībai nākamajos gados papildu līdzekļu budžetā nebūs. Padome norāda, ka valdībai jau tuvākajos gados var nākties mainīt pašreizējos budžeta plānus un veidot budžetu ar pārpalikumu, lai segtu pašreizējās neatbilstības plānotajam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!