Reirs Saeimā iesniegs nākamā gada valsts budžeta likumprojektu

Ievērojot 1997.gadā iedibināto tradīciju, Reirs budžeta portfeli no FM nesīs uz parlamentu, kur to pieņems Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Tradicionālajā pasākumā piedalīsies arī Saeimas Budžetu un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien, 29.septembrī, atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,368 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,655 miljardi eiro. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Nākamgad vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognoze ir 34,3% apmērā no IKP, izdevumu prognoze 35,3% apmērā no IKP un valsts parāds 39,9% apmērā no IKP. Budžeta ieņēmumi paredzēti par 114,215 miljoniem vairāk nekā plānots 2015.gadā. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 183,193 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.

Budžets ir sagatavots, nosakot par svarīgākajām prioritātēm valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošanu. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējums nākamgad būs 1,4% no IKP, 1,7% no IKP 2017.gadā, sasniedzot 2% no IKP jau 2018.gadā.

Tāpat šā gada budžets ir vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā un nodokļu regresivitātes samazināšanu, jo līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skarušās pilnīgi visus nodarbinātos. Solidaritātes nodokļa ieviešana ir skatāma kompleksi ar diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu un minimālās algas paaugstināšanu no 360 uz 370 eiro kā viens no ienākuma nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem. Arī mēneša neapliekamais minimums no nākamā gada tiks palielināts no esošajiem 75 eiro uz 85 eiro.

Pēc FM paustā, nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus – akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus gan plānots celt akcīzes nodokli arī degvielai.

Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomikas apkarošanu valdība lēmusi, ka tiks pastiprināti noteikumi par kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumus. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu.

Prognozētā ekonomikas izaugsme 2016.gadā ir 3% no IKP. Savukārt 2017. un 2018.gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā. Budžeta deficīts 2016. un 2017.gadā paredzēts 1% apmērā no IKP, bet 2018.gadā 0,8% no IKP. Tāpat 2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.