Budžetā ir neuzskaitīti Dienvidu tilta tēriņi, secina Valsts kontrole  (5)

Kā norāda VK, šā gada revīzijā tā papildus analizēja dažus svarīgākos budžeta plānošanas aspektus un izlases kārtā pārbaudīja, vai valsts budžetā paredzētie izdevumi ir saistīti ar deklarētajiem valsts attīstības mērķiem un vai pašlaik īstenotā stratēģiskā un finanšu vadība garantē valsts budžeta līdzekļu likumīgu un lietderīgu izlietošanu.

Normatīvie akti paredz pēctecīgu un uz rezultātu orientētu stratēģisko un finanšu vadību, taču revidenti pārliecinājās, ka šīs prasības pastāv tikai "uz papīra".

Finanšu ministrijā (FM) netiek gūta pietiekama pārliecība, ka budžeta pieprasījumos iekļautie izdevumi atbalstīs valdības mērķu un rezultātu sasniegšanu. Piemēram, valsts valodas apguvei piešķirtais finansējums 0,6 miljonu eiro apmērā reemigrācijas jomā vai tūrisma politikas ieviešanai piešķirtais finansējums 1 miljona eiro apmērā ir tikai daļēji saistīts ar valsts stratēģiskajiem mērķiem, bet doktorantūrai un rezidentūrai piešķirtais finansējums 52 miljonu eiro apmērā augstākās izglītības jomā ar valsts deklarētajiem stratēģiskajiem mērķiem nav sasaistāms.

Šāda situācija rodas, jo budžeta programmās norādītie rezultāti atšķiras no plānošanas dokumentos paredzētajiem rezultātiem, savukārt atbildīgās iestādes darbības plāns paredz vēl ko citu. Savukārt, augstākās izglītības gadījumā valsts stratēģiskie dokumenti paredz finansēt rezidentūras un doktorantūras studijas atbilstoši darba tirgus prognozēm, bet faktiski šī prognoze nav atbilstoši izstrādāta - joprojām neesam nolēmuši kādi speciālisti valstij ir nepieciešami un līdz ar to arī apmācāmi, norāda VK.

Par valsts budžeta līdzekļu plānošanas un izlietošanas apšaubāmo efektivitāti liecināja arī finanšu revīziju rezultāti, par ko VK informēja šā gada maijā. VK ieskatā šie fakti liecina par fundamentāliem trūkumiem - vidēja termiņa budžets tiek veidots un apstiprināts tikai fiskālo mērķu definēšanai un uzraudzībai. Par uzkrājuma budžetu vēl nav sākts pat domāt - "decembra drudzis", kura laikā tiek maksimāli tērēti visi iestāžu rīcībā palikušie līdzekļi, ir tam visraksturīgākās sekas.

Revidenti jau ilgstoši vērš uzmanību uz nelikumīgiem avansa maksājumiem gada beigās, dārgiem kolektīvajiem pasākumiem un iestāžu reprezentācijas izdevumiem, tomēr jāsecina, ka finanšu disciplīna pagaidām nav atbildīgo institūciju prioritāšu sarakstā. Iespējas noteikt "pārejošās" apropriācijas izmisīgu un nelikumīgu tēriņu novēršanai gada beigās nav izvērtētas, tiesiskais regulējums, kas noteiktu, vai un kā veicami iestāžu reprezentācijas izdevumi, nav izstrādāts. Arī lēmumu par to, vai valsts iestādes drīkst rīkot kolektīvus pasākumus, nav izdevies pieņemt. Savukārt 34 miljonu eiro jeb 74% no neparedzētiem gadījumiem paredzētajiem līdzekļiem 2014.gadā atkal ir novirzīti iepriekš paredzamiem pasākumiem, kurus budžetā sākotnēji plānot acīmredzot nav bijis izdevīgi.

Tikpat tuvredzīga attieksme atklājas budžeta ieņēmumu jomā - ieņēmumi tiek plānoti tikai īstermiņā, grozot nodokļu politiku pēc vajadzības, pārvēršot jomu par "izmēģinājuma poligonu" un nemēģinot noteikt vismaz vidēja termiņa ietvaru, uzsver VK.

Vienlaikus VK secina, ka nodokļu parādus ne nākamgad, ne aiznākamgad nebūs iespējams piedzīt, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) un FM nodokļu parādu piedziņā cīnās ar sekām, neapzinot cēloņus zemajam nodokļu parādu iekasēšanas līmenim. Visas VID veiktās parādu piedziņas procesa pilnveidošanas darbības ir vērstas tikai uz nepilnu desmito daļu (9,7%) no 1,4 miljardu eiro nodokļu parāda. No šī milzīgā nodokļu parāda kopapjoma 86% jeb 1,27 miljardi eiro ir nepiedzenamie nodokļi, un to īpatsvars ar katru gadu pieaug.

VK norāda, ka atsevišķi jārunā arī par nodokļu administrācijas attieksmi pret nodokļu maksātājiem. VID ieviestais jauninājums - elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas - nav palīdzējis iedzīvotājiem saņemt ienākuma nodokļa atvieglojumus. VID nepievērš pietiekamu uzmanību komunikācijai ar iedzīvotājiem un neinformē nodokļu maksātājus par veicamajām darbībām, lai saņemtu nodokļu atvieglojumus un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Revīzijā konstatēts, ka 2014.gadā, iespējams, ir nepamatoti iekasēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 5,8 miljonu eiro apmērā, jo vairāk nekā 40 tūkstošiem personu nav piemērots gada neapliekamais minimums.

Arī valstij svarīgā jomā - kapitālsabiedrību pārvaldībā - faktiski mīņājamies uz vietas. Kapitālsabiedrību pārvaldības reforma vēl arvien nav pabeigta, un nav iespējams pārliecināties, ko sabiedrība iegūst no tai piederošās un šajās kapitālsabiedrībās ieguldītās valsts mantas 2,8 miljardu eiro apmērā.

Tajā pašā laikā pērn gandrīz pusei no valsts kapitālsabiedrībām, kuras ir strādājušas ar peļņu un kurām būtu jāizmaksā dividendes valstij, ir dota atļauja dividendes valsts budžetā neiemaksāt. Tas liecina par fundamentāliem trūkumiem gan normatīvu līmenī, gan arī šo normatīvo aktu piemērošanā. VK ieskatā, ja, neesot skaidriem kritērijiem, 50% gadījumu valstij piederoši uzņēmumi valstij par tās aktīvu izmantošanu drīkst nemaksāt, tad normatīvais akts "nestrādā" un ir jāmaina, novēršot "patīk"/"nepatīk" principa piemērošanu.

Atsevišķa sadaļa revīzijas ziņojumā ir veltīta pašvaldību 2014.gada pārskatiem. Līdztekus jau pieminētajām apjomīgajām kļūdām aktīvu uzskaitē revidenti ir konstatējuši arī grāmatvedības datu falsificēšanu vairāku gadu garumā un prettiesiskus naudas pārskaitījumus pašvaldības amatpersonām un darbiniekiem vismaz 85 tūkstošu eiro apmērā.

Tomēr nedrīkst nepieminēt, ka, izlases veidā pārbaudot 29 pašvaldības, jau revīzijas laikā tika novērstas uzskaites kļūdas vismaz 184 miljonu eiro apmērā.

Valsts kontrole uzskata, ka finanšu uzskaite pašvaldībās ir prioritāri risināms jautājums, kura sakārtošanai būtu pievēršama lielāka likumdevēja, valdības un pašvaldības pārstāvošo organizāciju uzmanība.

Par revīziju kopumā sagatavoti seši ziņojumi - apkopojošs ziņojums par Saimnieciskā gada pārskatu, ziņojums par ieņēmumu daļu, apkopojošs ziņojums par konstatējumiem pašvaldībās, kā arī trīs ziņojumi par atsevišķām pašvaldībām - Brocēniem, Ozolniekiem un Liepāju. Revīzijā kopumā sniegti 26 ieteikumi, no kuriem būtiskākā daļa - 18 ieteikumi - vērsta uz trūkumu novēršanu valsts budžeta ieņēmumu daļā.