Zaudēta 'puse no vērtības': cik zemu vēl kritīs zelts?  (74)

Uzņēmuma eksperti secina, ka tik liela cenas korekcija bija smags trieciens ilgtermiņa investoriem. Galu galā fundamentālā analīze drīzāk norādīja uz to, ka zelta cenai vajadzētu turpināt augt. Argumenti par labu pieaugumam pēdējos dažos gados tiešām bija daudz, taču, pretēji cerētajam, katram cenas kāpumam sekoja vēl lielāks kritums.

Lai gan zelts atrodas "lejupslīdes kanālā" un "lejupejošā ķīlī", tomēr tehniskā analīze norādot uz to, ka ļoti drīz zelta cena varētu mainīties un uzsākt jaunu, ilglaicīgu tendenci augšup. Portāls "Delfi" apkopo QCP ekspertu prognozes par to, kas finanšu tirgos notiks ar zelta cenu turpmāk.

Vispirms ir jānoskaidro, kādi notikumi norisinājās pasaulē, kuri zeltu tik spītīgi ignorēja. Un šeit galvenais iemesls bija monetārā politika, kuru īstenoja pasaules Centrālās bankas.

Lai izvestu savas valstis no ekonomiskās stagnācijas pēc pasaules finanšu krīzes 2008. - 2009. gadā, pasaules lielvaras pēdējo gadu laikā īstenoja aktīvu naudas drukāšanas politiku. Likviditātes pieaugums tika vērsts uz to, lai kredīti būtu pieejamāki un tiktu sekmēta ekonomiskā aktivitāte. Cits palielinātā naudas daudzuma efekts bija (un turpina būt) vietējās valūtas vērtības samazinājums salīdzinājumā ar citām valūtām, kas uzlabo valsts konkurētspēju. QCP jau savā iepriekšējā apskatā pieminēja "valūtu karus". To būtība ir tāda, ka vāja globālā pieprasījuma apstākļos valstis cenšas risināt savas problēmas viena uz otras rēķina, pazeminot savu naudas vienību vērtību un palielinot savas valsts pievilcību uz pasaules skatuves.

Ilgtermiņa perspektīvā šādas "sacīkstes" diez vai novedīs pie kaut kā laba. Naudas daudzuma pieaugumam jābūt samērīgam ar saražoto preču un pakalpojumu pieaugumu. Bez IKP pieauguma (un tas visās valstīs ir minimāls), likviditātes pārpalikums noved pie inflācijas paaugstināšanās (kuras pagaidām nav, jo nauda nenonāk reālajā ekonomikā). Ņemot vērā to, ka zelts ir organisks resurss, un tā piedāvājums tirgū katru gadu palielinās nenozīmīgi, metāla vērtībai, saskaņā ar pieprasījuma un piedāvājuma likumu, visās valūtās ir jāaug. Kā arī nevajag aizmirst, ka reiz zelts pats par sevi bija naudas vienība, un līdz šim brīdim ir alternatīva papīra naudai. Apstiprinājums tam ir kaut vai fakts, ka praktiski visas Centrālās bankas vēl joprojām nozīmīgu daļu no savām rezervēm uzglabā zeltā.

Zemāk esošais grafiks apstiprina zelta vērtības atkarību no monetārās politikas; tajā var redzēt spēcīgu saistību starp naudas bāzes pieaugumu ASV un zelta vērtību pēc Bretonvudas sistēmas atcelšanas monetārajās attiecībās 1971. gadā (kad visu pasaules valūtu vērtības bija būtībā piesaistītas zeltam un nemainījās). Uzreiz var pamanīt, ka pēdējos gados šī sasaiste tika pārrauta. 2011. gadā ASV Centrālā banka uzsāka pēc skaita trešo naudas infūzijas programmu (kopumā USD 1,7 trilj.), un bija racionāli uzskatīt, ka zelta vērtībai arī ir jāpieaug, bet šoreiz šādas korelācijas nebija.

Grafiks: ASV naudas bāzes izmaiņas un zelta vērtība no 1971. gada (Bāzes līmenis = 100). Avots: Bloomberg

Ņemot vērā to , ka Eirozonā, Japānā un citās vadošās valstīs Centrālās bankas izmanto līdzīgu naudas drukāšanas taktiku, zelta cenas vājums šķita maz prognozējams notikums.

Citi iemesli pieaugumam bija ģeopolitiskie notikumi pasaulē. Vēsturiski, kad palielinās saspīlējums starp valstīm, investori izvēlas zeltu kā uzticamu un pārbaudītu aktīvu glabāšanai. Pēdējos gados konfliktu ir bijis vairāk nekā pietiekami. Pirmkārt, tā ir pastāvīga politiskās un ekonomiskās situācijas destabilizācija Arābu pasaules valstīs, kur pilsoņu kari vairākās valstīs, papildus upuriem un iznīcībai, rezultējās plašas teroristiskas organizācijas ISIL izveidē, kuras ietekme tikai turpina palielināties. Bēgļu masu pieplūdums Eiropā, kurš sāk pieņemt draudīgus apmērus, arī izriet no šiem procesiem. Otrkārt, tas ir Ukrainas konflikts, karš Donbasā un Krimas pievienošana Krievijai, kas noveda pie nopietnas Krievijas un Rietumu valstu konfrontācijas, kuras sekas vēl joprojām nav īsti skaidras. Treškārt, kaut gan citu iemeslu dēļ, šeit var minēt arī Ķīnu. Ķīnas ekonomisko rādītāju lejupslīde palielina globālās recesijas iespējas tuvākajā nākotnē. Investoru uzticību šādi notikumu pavērsieni noteikti nepalielina.

Negatīvu ziņu parādīšanās no atsevišķiem pasaules reģioniem tiešām lika zelta cenai uz kādu laiku pieaugt. Tomēr reakcija bija nenozīmīga, bet efekts ātri izgaisa.

Un tomēr, neskatoties uz labiem pieauguma iemesliem, četru gadu laikā zelts pazaudēja gandrīz pusi no savas vērtības. Kāpēc tā notika? Ir vairāki varianti, un saprotama loģika ir katrā no tiem.

1) Tirgus manipulācijas

Sāksim ar visneviennozīmīgāko variantu, kuram jau pietiekami ilgu laiku patīk izmantot "vēršus" attiecībā uz zeltu - tās ir tirgus manipulācijas, ko atbalsta pasaules Centrālās bankas. Galvenais vēstījums šajā teorijā ir tāds - ja vien zelta cena turpinātu palielināties visus pēdējos gadus, balstoties uz iepriekš norādītājiem faktoriem, tad uzticība pasaules finanšu sistēmai būtu zaudēta. Investoriem visā pasaulē tā būtu zīme, ka uzticība papīra valūtai (nekam nepiesaistītai) nav, bet līdzekļus ir vērts glabāt uzticamākos instrumentos, galvenais no kuriem tad arī ir zelts. Tāpēc Centrālās bankas turpina mākslīgi pazemināt zelta vērtību (uz nākotnes darījumu ar zeltu rēķina), lai investori dotu priekšroku aktīviem, nominētiem papīrā valūtā, un lai visiem rastos priekšstats, ka monetārā politika tiek kontrolēta.

Netieši to apstiprina pieprasījuma un piedāvājumi dati. Kā redzams, pieprasījums un piedāvājums kopš 2011. gada ir pazeminājies pavisam nenozīmīgi, attiecīgi -7.6% un -2%. Turklāt, izņemot 2014. gadu, tirgū varēja tikt novērots zelta deficīts - pieprasījuma apmēri pārsniedza piedāvājumu. Tāda dinamika noteikti nevarēja sekmēt zelta cenas samazināšanos vairāk nekā par 40%.

Grafiks: Zelta fiziskais pieprasījums un piedāvājums tirgū, tonnās. Avots: World Gold Council

Tādējādi var secināt, ka galvenokārt samazināšanās notika uz nākotnes darījumu tirgus rēķina, kur notiek manevri attiecībā uz konkrētām manipulācijām. Piemēram, vienlaicīga masveida nākotnes darījumu pārdošana ar mērķi atpirkt nākošos par zemākām cenām. Ņemot vērā, ka nākotnes darījumiem jābūt 100% nodrošinātiem ar reālu, fizisku zeltu, tas ļauj mākslīgi palielināt zelta piedāvājuma apjomu.

1) Deflācijas spiediens

Otrais variants: neskatoties uz naudas bāzes pieaugumu, uz zeltu ir deflācijas spiediens, kuru var novērot visā pasaulē pēc finanšu krīzes 2008. - 2009. gadā. Zemāk esošajā grafikā ir skaidri redzams, ka, neskatoties uz lielo naudas bāzes pieaugumu, inflācija ir palikusi minimāla un pat samazinājusies no 4% 2011. gadā līdz 0% šobrīd.

Grafiks: Inflācijas un naudas bāzes pieauguma salīdzinājums ASV. Avots: Bloomberg

Galvenais iemesls ir tas, ka pārāk daudz "burbuļu" tika uzpūsts līdz krīzei, un, bez cenu samazināšanās, pieprasījums turpina būt vājš. Turklāt komercbankām nav ticības skaidrai nākotnei, tāpēc no Centrālās bankas saņemamā likviditāte reālajā ekonomikā nedarbojas, un naudas apgrozības ātrums samazinās. Neviens nevēlas riskēt, un finanšu iestāžu bankrota procedūras 2008. gadā vēl ir pārāk svaigas. Uz cenu samazināšanās gaidīšanas fona zelta cena krīt. Tomēr QCP speciālisti atzīmē, ka rezultātā deflācijai var izrādīties pozitīva ietekme uz zeltu, bet par to mēs vēl pastāstīsim tālāk rakstā.

Trešais variants ir tas fakts, ka dinamika zelta tirgū savulaik bija ļoti aktīva. No minimuma 2001. gadā līdz maksimumam 2011. gadā, mēs novērojām spēcīgu augšupejošu tendenci, kad zelta cena palielinājās par 655%.

Grafiks: Dinamika zelta tirgū pēdējo 20 gadu laikā. Avots: Bloomberg

Rezultātā līdz 2011. gadam dārgmetāla vērtībā bija iekļauti visi pozitīvie faktori, bet pēdējos četros gados kritums notika uz monetārās politikas normalizācijas gaidīšanas fona. Ja ASV šobrīd patiešām sāks palielināt procentu likmi - tam ir jānoved pie monetāro saistību samazināšanas Centrālās bankas balansā, un rezultātā atšķirības, kuras mēs redzam Grafikā 2 - starp zelta vērtību un naudas bāzi - izlīdzināsies. Zelta kritumu pēdējā gada laikā veicināja arī spēcīgais dolāra pieaugums ASV, kurā dārgmetāls ir nominēts. Atgādinām, ka ASV ir pirmā no vadošajām valstīm pasaulē, kurai ir visi priekšnosacījumi, lai sāktu monetārās politikas stiprināšanu, un tāpēc investori aktīvi iegādājās dolārus kā uzticamāku un pievilcīgāku valūtu, salīdzinot ar citām.

Ir nepieciešams saprast, ka zelta pieprasījums ir ļoti atkarīgs no tirgus dalībnieku psiholoģijas, citiem vārdiem sakot - no vajadzības izmantot tieši zeltu kā savu ietaupījumu glabāšanas līdzekli. Kad ekonomika ir spēcīga, investori tic finanšu sistēmas stabilitātei, zelta pieprasījums krīt, jo pastāv iespēja atrast produktīvāku pielietojumu saviem līdzekļiem. Vāja ekonomika liek investoriem zaudēt pārliecību par valūtas drošību un aktīviem, denominētiem šajās valūtās, tādējādi novirzot uzmanību uz sava kapitāla saglabāšanu, un rezultātā zelta pieprasījums aug.

Vispasaules finanšu sistēma ir ļoti cieši saistīta ar ASV. ASV dolārs ir galvenā rezerves valūta, un valstis nozīmīgu daļu no saviem līdzekļiem glabā tieši šajā valūtā. Tiek uzskatīts, ka ASV īstermiņa obligācijām nav defolta riska, tādēļ paaugstināta riska periodos pasaules kapitāls tās aktīvi izmanto ieguldījumiem.

Taču daudzi faktori norāda uz perspektīvas samazināšanos uzticībai ASV dolāram, un līdz ar to arī visai pasaules finanšu sistēmai: pilnīgi iespējams, ka ASV sāks palielināt procentu likmi, dolārs nostiprināsies, kas sekmēs deflāciju un kavēs IKP augšanu. Savukārt tas izvirzīs priekšplānā ASV ārējo parādu un radīs noteiktu valsts defolta risku. Palielinoties risku daudzumam pasaules finanšu sistēmā, zelta pieprasījums augs.

Alternatīvā variantā ASV Centrālā banka pieņems lēmumu nepaaugstināt procentu likmi tā dēļ, ka tas var kaitēt valsts IKP pieaugumam, ņemot vērā vājumu pasaules ekonomikā. ASV atkal iesaistīsies "valūtu karos", un ASV dolārs, visdrīzāk, kritīsies tādēļ, ka naudas apjoms nesamazināsies (kā tas agrāk tika gaidīts). Šādā gadījumā uzticība pasaules finanšu sistēmai arī samazināsies. Zelta cena pieaugs.

Atzīmēsim, ka nesenajā ASV Centrālās bankas sanāksmē, kura notika 17. septembrī, banka nolēma, ka celt procentu likmi vēl ir priekšlaicīgi, tostarp tieši deflācijas draudu dēļ, kā arī vājuma dēļ pasaules ekonomikā. Taču tiek prognozēts, ka līdz gada beigām, ja nenotiks nopietni ekonomiski satricinājumi, likme tomēr tiks celta.

Tādā veidā ilgtermiņa perspektīvas attiecībā uz zeltu izskatās pievilcīgas. Vienīgais, kas var negatīvi ietekmēt zelta vērtību, ir vispārīgs ekonomiskais pieaugums. Cerēt uz to, pagaidām, gan nevajag.

Tāpat arī tehniskā analīze apstiprina, ka korekcijas attiecībā uz zeltu var noslēgties tuvākajā laikā.

No sākuma pievērsīsimies nedēļas grafikam. Tajā var skaidri redzēt, ka attiecībā uz zeltu ilgu laiku varēja vērot stabilu augšupejošu tendenci, kura savu maksimumu tirgū sasniedza 2011. gada 6. septembrī, kad cena par Trojas unci bija USD 1921,17. Kopš tā laika var tikt novērotas korekcijas - zelta vērtība samazinās. Grafika struktūra norāda uz to, ka šī brīža dinamikai piemīt korekcijas raksturs - kritums notiek daudz lēnāk un vājāk, salīdzinoši ar to, kāds bija kāpums līdz tam. Tāpēc, skatoties ilgtermiņā, pēdējo četru gadu tendenci drīzāk varētu uzskatīt par pauzi pirms jauna izrāviena augšup.

Grafiks: Zelta vērtības logaritmiskais nedēļas grafiks. Avots: Bloomberg

Izskatīsim zelta vērtību sīkāk dienas grafikā par pēdējo 5 gadu periodu. Analizējot Eliota viļņus, QCP speciālisti uzskata, ka zelts atrodas sarežģītas korekcijas fāzē, kurai jānoslēdzas tuvākajā laikā. Analīze norāda uz vēl vienu (pēdējo) kustību lejup, atjaunojot lokālos minimumus zemāk par USD 1077, kur atrodas vairāku līmeņu atbalsta zona. Tāpat mēs redzam, ka grafikā jau ilgu laiku formējas pagrieziena figūra - lejupejošs ķīlis (atzīmēts ar sarkanajām līnijām), kur atbalsta līnijas un pretestība atrodas jau pietiekami tuvu viena otrai, tātad atrisinājumu ilgi gaidīt vairs nevajadzēs. Turklāt jau tagad cena atrodas tieši svarīgā 50% Fibonači līmenī attiecībā pret pieaugumu no 2001. līdz 2011. gadam. Atbalsta līnijas iespiešanās (sarkanā līnija) kļūs par pirmo signālu tam, ka korekcija ir beigusies.

Tiesa gan, tādos svarīgos brīžos, kā tagad attiecībā uz zeltu, ļoti bieži pēdējai kustībai lejup var būt kapitulējošs raksturs. Šajā gadījumā no sākuma cenas kāpums uz ļoti īsu brīdi paātrināsies un pazeminās visus atbalsta līmeņus, visbeidzot pārliecinot tirgus dalībniekus, ka augšupejoša tendence nav sagaidāma. Bet pēc tam sekos straujš pagrieziens atpakaļ - augstāk par visām atbalsta līnijām, un vēršu tendence sāksies tieši tajā brīdī, kad to vismazāk gaidīs. Tāpēc nevajag izslēgt scenāriju, kad pēdējie "paniskie" kritumi sasniegs līmeni apgabalā USD 900 par unci (61,8% atrite pēc Fibonači), kur arī būs pēdējais zemākais līmenis attiecībā uz zeltu.

"Quinto Capital Partners" uzskata, ka zelta cena jau tuvākajā laikā varētu mainīties un ieņemt ilggadīgu tendenci augšup. Tāpēc šobrīd uzņēmums uzskata dārgmetālu par lielisku ilgtermiņa ieguldījumu, kuru ir jāsaglabā un jāpavairo kapitālu ar visiem tiem riskiem, kuri akumulējas pasaulē no politiskā un ekonomiskā skatu punkta. Turklāt pozīciju jāatklāj pakāpeniski - pastāv iespēja, ka no sākuma mēs redzēsim vēl vienu kritumu, kas radīs vēl izdevīgāku līmeni investīcijām. Kā arī mēs iesakām pievērst uzmanību sudrabam un zelta ieguves uzņēmumiem, kur pieauguma perspektīvas var būt vēl spēcīgākas, nekā zeltam, norāda konsultanti.