Saeima nodod izskatīšanai komisijās valsts budžetu un pavadošos likumprojektus  (1)

Par atbildīgo komisiju attiecīgo likumprojektu izskatīšanā noteikta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Nākamā gada valsts budžeta likumprojekta nodošanu komisijām atbalstīja 55 deputāti, savukārt 32 parlamentārieši balsoja pret.

Valdība 2016.gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru atbalstīja 29.septembrī, savukārt 30.septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs tos iesniedza Saeimā kopā ar pavadošo likumprojektu paketi.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,368 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 7,655 miljardi eiro. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas IKP faktiskajās cenās nākamgad paredzēts 26,127 miljardu eiro apmērā, savukāt ekonomikas izaugsme - 3% apmērā.

Nākamgad vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognoze ir 34,3% apmērā no IKP, izdevumu prognoze 35,3% apmērā no IKP un valsts parāds 39,9% apmērā no IKP. Budžeta ieņēmumi paredzēti par 114,215 miljoniem vairāk nekā plānots 2015.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 183,193 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2016.gadā prognozēti 5,247 miljardu eiro apmērā un izdevumi plānoti 5,617 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2015.gada plānu ir 82,7 miljoni eiro jeb 1,5%. Izdevumu samazinājums 55,5 miljonu eiro apmērā paredzēts Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, savukārt 138,2 miljonu eiro apmērā palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tostarp 42,6 miljoni eiro kārtējiem izdevumiem, 74,6 miljoni eiro subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem, 20,3 miljoni eiro kārtējiem maksājumiem ES budžetā un starptautiskajai sadarbībai, kā arī 48,5 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.

Savukārt valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 2,314 miljardu eiro apmērā un 2,23 miljardu eiro apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2015.gada plānu ir 83,2 miljoni eiro jeb 3,9%. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā 2016.gadā plānoti izdevumi valsts pensiju, atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu indeksācijām 48,825 miljonu eiro apmērā, tostarp izdevumi saistībā ar 2015.gada 1.oktobrī paredzētu pensiju indeksāciju (36,291 miljons eiro) un plānoto pensiju indeksāciju 2016.gada 1.oktobrī (12,534 miljoni eiro). Tāpat nākamgad paredzēti papildu līdzekļi valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā 2016.gadā izdevumiem sociālajiem pabalstiem 3,972 miljonu eiro apmērā - lielāka daļa no tā jeb 3,8 miljoni eiro vecuma pensijām.

Vienlaikus nākamā gada valsts budžetā neatliekamajiem pasākumiem atbalstīts finansējums 122,097 miljonu eiro apmērā, tostarp 3,011 miljoni eiro paredzēti minimālās mēneša darba algas palielināšanai līdz 370 eiro no nākamā gada.

Aizsardzības ministrijai nākamgad atvēlēti papildu līdzekļi 55,727 miljonu eiro apmērā, tostarp 53,089 miljoni eiro Nacionālā bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, 1,584 miljoni eiro Jaunsardzes kustības attīstībai un 699,8 tūkstoši eiro informācijas un komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūras aizsardzībai no pakalpojumatteices uzbrukumiem.

Iekšlietu ministrijai nākamgad paredzēts atvēlēt papildu 35,682 miljonus eiro, tostarp 26,178 miljonus atlīdzības nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, 3,397 miljonus valsts drošības stiprināšanas pasākumiem, 3,078 miljonus valsts robežas iekārtošanai, uzturēšanai un zemes īpašuma tiesību sakārtošanai, kā arī 3,013 miljonus ministrijas padotībā esošo iestāžu nodrošināšanai ar funkciju izpildei nepieciešamajiem šaujamieročiem.

Veselības ministrijai nākamgad paredzēti papildu 13,267 miljoni eiro - 7,782 miljoni eiro valsts galvoto aizdevumu slimnīcām atmaksas nodrošināšanai, 4,217 miljoni - kompensējamo medikamentu apmaksas C-hepatīta un HIV/AIDS pacientiem nodrošināšanai.

Tieslietu ministrijai nākamgad papildus piešķirti līdzekļi 6,157 miljonu eiro apmērā, tostarp 3,674 miljoni papildu atlīdzības nodrošināšanai Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, savukārt 1,164 miljoni paredzēti Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai.

Satiksmes ministrijai papildu līdzekļi atvēlēti 4,093 miljonu eiro apmērā - divi miljoni eiro kompensācijām reģionālajām pasta piegādēm, bet 2,093 miljoni eiro dotācijām zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.

Labklājības ministrijai nākamgad papildus atvēlēti 2,114 miljoni eiro, tostarp 1,645 miljoni eiro tehnisko palīglīdzekļu klāsta pilnveidošanai un modernizēšanai, kā arī rindu pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem samazināšanai.

Savukārt Finanšu ministrijai (FM) nākamgad papildu atvēlēts 1,31 miljons eiro, no kā lielāko daļu jeb 1,2 miljonus paredzēts piešķirt jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanai Finanšu - muitas policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tikmēr Kultūras ministrija papildus saņems 1,332 miljonus eiro, tostarp 882,8 tūkstoši eiro Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbības nodrošināšanai pēc rekonstrukcijas Rīgā un 286,6 tūkstoši eiro Latvijas Nacionālai operai un baletam ēkas un zemes nomas izdevumu segšanai Rīgas domei.

Vienlaikus Ārlietu ministrijai nākamgad paredzēti papildu līdzekļi 342,3 tūkstošu eiro apmērā, Ekonomikas ministrijai - 176,3 tūkstoši eiro, Zemkopības ministrijai - 321,3 tūkstoši eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai - 152,2 tūkstoši eiro. Vienlaikus plānots likumprojektā, to skatot otrajā lasījumā, iekļaut pantu, kas paredzēs finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijai saistībā ar pedagogu darba samaksas reformu.

Papildu līdzekļi nākamgad atvēlēti arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Valsts prezidenta kancelejai, Ministru kabinetam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, tiesībsarga birojam, Satversmes tiesai, Prokuratūrai, Centrālajai vēlēšanu komisijai, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai, kā arī mērķdotācijām pašvaldībām.

Pēc FM vēstītā, nākamā gada valsts budžets ir sagatavots, nosakot par svarīgākajām prioritātēm valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošanu. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējums nākamgad būs 1,4% no IKP, 1,7% no IKP 2017.gadā, sasniedzot 2% no IKP jau 2018.gadā.

Tāpat šā gada budžets ir vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā un nodokļu regresivitātes samazināšanu, jo līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skarušās pilnīgi visus nodarbinātos. Solidaritātes nodokļa ieviešana ir skatāma kompleksi ar diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu un minimālās algas paaugstināšanu no 360 uz 370 eiro kā viens no ienākuma nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem. Paredzēts arī, ka mēneša neapliekamais minimums no nākamā gada tiks palielināts no esošajiem 75 eiro līdz 85 eiro.

Pēc FM paustā, nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus - akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus gan plānots celt akcīzes nodokli arī degvielai.

Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomikas apkarošanu valdība lēmusi, ka tiks pastiprināti noteikumi par kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumus. Paredzēts arī uzlabot informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu.

Tāpat nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz, ka turpmāk mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro likme būs 5%, bet mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000,01 līdz 100 000 eiro par saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas likme būs 5%, bet no saimnieciskās darbības ceturtā taksācijas gada kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas likme būs 8%. Vienlaikus paredzēts pamazām ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu MUN maksātājiem.

Atbilstoši vidēja termiņa budžeta ietvaram prognozētā ekonomikas izaugsme 2016.gadā ir 3% no IKP, savukārt 2017. un 2018.gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā. Valsts budžeta ieņēmumi 2017.gadā paredzēti 7,838 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,155 miljardi. Savukārt 2018.gadā budžeta ieņēmumi plānoti 8,674 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,425 miljardi eiro.

Latvijas IKP 2017.gadā plānots 27,75 miljardu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 29,477 miljardi eiro. Budžeta deficīts, 2017.gadā plānots 1% apmērā no IKP, bet 2018.gadā 0,8% no IKP.

2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.

Saeima par nākamā gada valsts budžetu pirmajā lasījumā varētu lemt 3.novembrī.