Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien sāka skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu, portāls "Delfi" uzzināja komisijas sēdē.
"Nākamā gada budžets ir valsts iekšējās un ārējās drošības budžets, kas veidots atbildīgi un pārdomāti. Tā sagatavošana noritēja sarežģītos apstākļos," sēdē teica finanšu ministrs Jānis Reirs (V), vēršot uzmanību uz to, ka valdībai bija jārod risinājums, kā kompensēt negatīvo fiskālo telpu 96,8 miljonu eiro apmērā. Tāpat bija jānodrošina finansējums valsts drošībai.
Trešdien deputāti sprieda par kopējiem budžeta rādītājiem, bet ceturtdien un piektdien plānots izskatīt budžetu pavadošos likumprojektus.
Latvijas 2016. gada budžeta ieņēmumi plānoti 7,368 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 7,655 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar šā gada Latvijas budžetā plānoto, konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti par 114,2 miljoniem eiro jeb 1,6% lielāki, bet izdevumi pieaugs par 183,2 miljoniem eiro jeb 2,5%
Budžeta deficīts nākamgad plānots 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), tikpat liels deficīts gaidāms arī 2017. gadā, bet 2018. gadā deficītu plānots samazināt līdz 0,8%.
Plānots, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nākamgad paliks 23% apmērā, bet nodokļu regresivitātes samazināšanai pānots ieviest solidaritātes nodokli, kuru maksās personas, kuru atalgojums pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas "griestus" - šogad tie ir 48,6 tūkstoši eiro gadā jeb aptuveni 4000 eiro mēnesī.
Līdz ar to 2016. gadā plānots gūt papildu ieņēmumus 40,9 ,miljonu eiro apmērā.
Tāpat nākamgad plānots palielināt neapliekamo minimumu par 10 eiro - no 75 eiro līdz 85 eiro, bet diferencētais neapliekamais minimums tiks ieviests pakāpeniski no 2016. gada līdz 2020. gadam.
Finanšu ministrijā (FM) piebilst, ka jau pērn Ministru kabinets lēmis par virkni ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kuru ietekme ieplānota, gatavojot 2016. gada budžetu. Turpinot šo cīņu, valdība lēmusi, ka tiks pastiprināti noteikumi par kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumus. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu.
Finansējums neatliekamajiem pasākumiem nākamgad veidos 122,097 miljonus eiro, tostarp par 70 miljoniem eiro palielināsies finansējums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai.
Finansējuma pieaugums par 6% pret šo gadu ir paredzēts profesionālajai izglītībai, par 10% - zinātnei un par 18% - sportam. Papildu līdzekļi virs 8% tiks nodrošināti arī pašvaldību autoceļu uzturēšanai , bet virs 18% - Valsts Kultūrkapitāla fondam. Tāpat finansējums pieaugs arī veselības aprūpes nodrošināšanai.
Gatavojot 2017. gada budžetu, jau šā gada beigās FM sāks darbu pie visu nozaru ministriju bāzes izdevumu daudz sīkākas pārskatīšanas, kā arī nodokļu pamatnostādņu izstrādes. Tādējādi jau 2017. gada budžeta projekta sagatavošanā nodrošināsim kardināli citādu pieeju kā līdz šim. Pašlaik jau ir skaidrs, ka pamatnostādņu ietvaros tiks izvērtēti tādi jautājumi, kā nodokļu slogs, kapitāla nodoklis, resursi veselības aprūpes finansēšanai un citi.
Atbilstoši FM prognozēm iekšzemes kopprodukts (IKP) 2016. gadā pieaugs par 3%, bet inflācijai gaidāms 2% kāpums. Budžeta deficīts plānots 1% apmērā no IKP.
Valsts budžeta likumprojektu plānots Saeima pirmajā lasījumā skatīt 3. novembrī, savukārt otrais lasījums paredzēts 30. novembrī.