Kopbudžeta pārpalikums deviņos mēnešos sarūk par 44,1%  (2)

Pārpalikums vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos.

Vienlaikus FM vērš uzmanību uz to, ka deviņos mēnešos budžeta tēriņi aug straujāk - par 6,2% - nekā ieņēmumi - par 3,8% - salīdzinājumā ar 2014. gada deviņiem mēnešiem.

Lēnāku nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu FM skaidro ar zemāku ekonomikas izaugsmes tempu nekā tas tika plānots. Savukārt izdevumu pieaugums galvenokārt saistāms ar izdevumiem Prezidentūras nodrošināšanai, lielākiem izdevumiem veselības un satiksmes jomā, kā arī grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus.

Kopbudžeta ieņēmumi deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada deviņiem mēnešiem, ir par 243,9 miljoniem eiro lielāki, sasniedzot 6,695 miljardus eiro. Tostarp nodokļu ieņēmumi, nodrošinot lielāko ieņēmumu pieaugumu, palielinājušies par 218,8 miljoniem eiro jeb 4,4%. Salīdzinot ar deviņos mēnešos plānoto, nodokļu ieņēmumi ir par 0,5% mazāki.

"Būtisko pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu plāna neizpildi daļēji kompensē akcīzes nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumu iekasēšana virs plānotā," piebilst ministrija.

PVN ieņēmumi ir par 60 miljoniem eiro jeb 4,1% mazāki nekā plānots, kas skaidrojams zemāku ekonomikas pieauguma tempu nekā iepriekš prognozēts, kā arī lielāku piešķirto termiņa pagarinājumu apmēru un PVN aktuālo parādu. Salīdzinot ar pērnā gada deviņiem mēnešiem, PVN ieņēmumi gan ir pieauguši par 37,5 miljoniem eiro jeb 2,7%. Tas skaidrojams ar veikto nodokļa iemaksu palielināšanos, pieaugot kopējai darījumu vērtībai.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumos vērojams lielākais nodokļu ieņēmumu kāpums pret pērnā gada deviņiem mēnešiem, kur sociālās apdrošināšanas (SOC) iemaksas pieauga par 62,5 miljoniem eiro jeb 4,3% un IIN par 44,1 miljonu eiro jeb 4,4%. SOC iemaksu ieņēmumi valsts speciālajā budžetā deviņos mēnešos ir par 6,2 miljoniem mazāki nekā plānots. Savukārt IIN iekasēts par 3,9 miljoniem eiro vairāk nekā plānots.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi pieauguši par 17,5 miljoniem eiro jeb 3,1%, salīdzinot ar plānoto, un par 32 miljoniem eiro jeb 5,7% salīdzinot ar pērno gadu, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi ir par 6,6 miljoniem eiro jeb 4,3% lielāki nekā pērn, un par 7,5 miljoniem eiro jeb 5% nekā plānots šogad.

Kopbudžeta izdevumi šā gada deviņos mēnešos veidoja 6,519 miljardus eiro, kas ir par 382,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Tostarp izdevumi sociālajiem pabalstiem pieauga par 132,8 miljoniem eiro jeb 7,4% - izdevumi pensijām palielinājās par 40,5 miljoniem eiro jeb 3,1%, savukārt izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem likumdošanas grozījumu dēļ, kā arī palielinot ģimenes valsts pabalsta apmēru par otro, trešo un nākamajiem bērniem, pieauga par 92,3 miljoniem eiro jeb 19,7%.

Tēriņi atlīdzībai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem šā gada deviņos mēnešos pieauguši par 110 miljoniem eiro jeb 8,3%, kas saistīts ar minimālās darba algas paaugstināšanu.

Izdevumu kāpumu subsīdijām un dotācijām, kas šā gada deviņos mēnešos palielinājās par 53,1 miljoniem eiro jeb 4,5% galvenokārt skaidro izdevumu pieaugums veselības aprūpei par 25,3 miljoniem eiro, kā arī sabiedriskā transporta pārvadātāju zaudējumu izdevumu segšanai par 23,9 miljoniem eiro. Tāpat jāpiemin par 48,3 miljoniem eiro jeb 6,2% lielāki tēriņi precēm un pakalpojumiem, kas saistāmi ar izdevumiem Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanu šā gada pirmajā pusē, augstākiem izdevumiem Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai, kā arī lielākiem tēriņiem valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai, klāsta FM.

Atbilstoši jaunākajam 2015. gada budžeta izpildes novērtējumam vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1,4% no IKP. Sagaidāms, ka tradicionāli gada pēdējos mēnešos izdevumi pieaugs vēl straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, tādējādi gada nogalē veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.