"Es redzu iespējas veikt sociālās apdrošināšanas iemaksu pārdali par labu veselības nozares finansējumam, pakāpeniski virzoties uz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu tuvāko gadu laikā. Vienlaicīgi jāturpina veselības nozares iekšējā sakārtošana," viņa uzsvēra.
Līdztekus veselībai kā prioritāti 2017. gada budžetā premjere minēja augstākās izglītības un zinātnes nozaru finansējuma sakārtošanu, kas esot nepieciešamais pamats inovatīvai ražošanai un radošo industriju attīstībai.
"Visas vēlmes reālajā dzīvē uzreiz nav iespējams apmierināt. Taču, atceroties par augstākiem mērķiem, vienmēr ir iespējams iet soli pa solim. Tāpēc es ticu, ka mēs visi sev atgādināsim par fiskālo disciplīnu, par darbu pēctecību un par saskaņotu valsts izaugsmi," klāstīja Straujuma.
Viņa arī atgādināja, ka, veidojot 2017. gada budžetu, jau šā gada beigās Finanšu ministrija sāks darbu pie visu nozaru ministriju bāzes izdevumu daudz detalizētākas pārskatīšanas, kā arī nodokļu vidējā termiņa pamatnostādņu izstrādes. Tādējādi 2017. gada budžeta projekta sagatavošanā nodrošināsim vēl prognozējamāku budžeta izstrādes gaitu.
"Pašlaik jau ir skaidrs, ka pamatnostādņu ietvaros tiks izvērtēti tādi jautājumi kā nodokļu kopējais slogs, kapitāla nodoklis," minēja Straujuma.
Jau vēstīts, ka Saeima otrdien ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā lemj par nākamā gada valsts budžeta projektu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu 2016.- 2018. gadam.
Nākamā gada budžeta prioritātes ir valsts iekšējā un ārējā drošība.
Latvijas 2016. gada budžeta ieņēmumi plānoti 7,368 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 7,655 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar šā gada Latvijas budžetā plānoto, konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti par 114,2 miljoniem eiro jeb 1,6% lielāki, bet izdevumi pieaugs par 183,2 miljoniem eiro jeb 2,5%
Budžeta deficīts nākamgad plānots 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), tikpat liels deficīts gaidāms arī 2017. gadā, bet 2018. gadā deficītu plānots samazināt līdz 0,8%.