Putra: FM ar priekšlikumiem MUN režīmā kārtējo reizi sūta nepareizu signālu uzņēmējiem  (9)

Saeimas budžeta komija otrdien pieņēma lēmumu MUN režīmā atteikties no ieceres mikrouzņēmumiem aizliegt sadarboties ar juridiskām personām, kā arī uz laiku atteikties no ieceres 37 nozarēs dibināt mikrouzņēmumu. FM iepriekš rosināja noteikt, ka dažādi mazie ražotāji varēs pārdot savas preces tikai gala pircējam, bet nevarēs sadarboties ar juridiskām personām, piemēram, veikalu tīkliem, nodrošināt prezentmateriālus kompānijām utt.

"Pēdējās dienās mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie uzņēmēji piedzīvo jaunus, iepriekš negaidītus satricinājumus šā nodokļa režīma likumdošanā," viņš uzskata.

Deputāts norāda, ka FM dienaskārtībā pieteikusi normu, kas paredz noteikt ierobežojumus, ka MUN režīmā strādājošie nedrīkstēs sniegt pakalpojumus juridiskajām personām. Pēc parlamentārieša domām, šādas normas bez pārejas perioda būtu sasteigtas, turklāt šobrīd tās vēl nav izdiskutētas.

"Šajā gadījumā kārtējo reizi no Finanšu ministrijas tiek sūtīts nepareizs signāls uzņēmējiem un visai uzņēmējdarbības videi," atzīmē Putra.

Viņš piebilst, ka pēc būtības šāds priekšlikums ir konceptuāla režīma maiņa, kas "ne tikai ierobežo mikrouzņēmumu brīvību veikt uzņēmējdarbību un attīstīt savu biznesa ideju realizāciju, bet arī samazina to iespējas izaugsmei un attīstībai".

EM parlamentārais sekretārs uzskata, ka no FM augstākajām politiskām amatpersonām bieži izskan apgalvojumi, ka mikrouzņēmumu režīms ik gadu valstij rada zaudējumus 200 miljonu apmērā neiegūto nodokļu veidā, tomēr tie tiek izteikti pieņēmumu veidā bez konkrētu aprēķinu piestādīšanas.

"Ne vienmēr viss ir arī izrēķināms "Excel" tabulās un finanšu modeļos- jautājums jāskata kompleksi, jo, iespējams, var izrādīties, ka viena nodokļa negūtie ieņēmumi šodien ilgtermiņā atmaksājas ar uzviju citos nodokļos," viņš pauž.

Pēc politiķa domām, nav saprotama FM iecere paturēt spēkā nozaru ierobežojumus. "Nozaru ierobežojošo sarakstu būtu jāatceļ pavisam, jo līdz ar minimālās sociālās iemaksas strādājošiem ieviešanu 2017. gadā lielā mērā tiek atrisināta gan sociālās apdrošināšanas problēma šajā režīmā strādājošiem, gan netiek kropļota konkurence kopējā tirgū," viņš norāda.

"Ieviešot Finanšu ministrijas pieteikto normu, mēs diezin vai veicinātu uzņēmējdarbības spēju attīstīšanu Latvijas iedzīvotājos. Tieši otrādi - daudzi izvēlētos iet vieglāko ceļu, proti, kļūtu par darba ņēmējiem. Šobrīd ir vitāli svarīgi valsts tālākai izaugsmei attīstīt tieši uzņēmējdarbības spēju iedzīvotājos, jo ir sācies jaunais Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periods," teic Putra.

Reizē deputāts ir neizpratnē par to, kādēļ Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) savā uzrunā 18.novembrī ietvērusi "gaušanos" par latviešu diskrimināciju darba tirgū slikto krievu valodas zināšanu dēļ, tajā pašā laikā neaicinot Latvijas iedzīvotājus uzdrīkstēties uzsākt savu uzņēmējdarbību un būt pašiem savas laimes kalējiem.

"Šajā gadījumā iespējams virsroku diemžēl būs ņēmuši populistiski saukļi un savu spalvu spodrināšana, nevis tautas iedrošināšana un līderība, kā valsts otrai augstākai amatpersonai pienāktos," viņš norāda.

Jau vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz, ka mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro likme būs 5%, informēja Saeimā.

Likumprojekts paģēr, ka mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro likme būs 5%, bet mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000,01 līdz 100 000 eiro par saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas likme būs 5%, bet no saimnieciskās darbības ceturtā taksācijas gada kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas likme būs 8%.

Tāpat Saeimas komisija atbalstījusi grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz pamazām ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) MUN maksātājiem. Saeimas komisija pretēji sākotnēji plānotajam (stājas spēkā no nākamā gada) nolēma, ka attiecīgās izmaiņas stāsies spēkā no 2017. gada.

Attiecīgie likumu grozījumi iekļauti valsts nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Saeima par nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā lems 30. novembrī.