Kā budžeta prioritātes nākamgad izvirzītas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana, iepriekš, iesniedzot budžeta projektu Saeimā, uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs (V). Papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp zemessardzes un jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Tāpat papildu nauda arī paredzēta policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai.
Tāpat papildu finansējums budžetā paredzēts veselības aprūpei, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī 10 miljoni mediķu algu palielināšanai. Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai. Budžeta komisija iepriekš atbalstīja priekšlikumu 2,3 miljonus eiro novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai, lai vēl līdz 2016.gada 31.maijam pašvaldības varētu segt izdevumus par privāto bērnudārzu apmeklēšanu tiem vecākiem, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā.
Valsts budžeta projektā nākamgad paredzēts finansējums minimālās darba algas celšanai - no līdzšinējiem 360 eiro to plānots paaugstināt līdz 370 eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums tiks saglabāts līdzšinējo 75 eiro apmērā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad plānots saglabāt līdzšinējā 23% apmērā, bet nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu no līdzšinējiem 165 palielināsies līdz 175 eiro, taču šo nodokļa atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par pilngadīgām un darbspējīgām personām.
Visiem strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem, plānots noteikt obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas no minimālās mēneša darba algas. Šīs izmaiņas jau izpelnījušās uzņēmēju pārstāvošo organizāciju kritiku.
Budžeta komisijā atbalstīti vairāki pasākumi nevienlīdzības mazināšanai - paredzēts pakāpeniski ieviest gada diferencēto neapliekamo minimumu, kas būs atkarīgs no personas gūto ar nodokli apliekamo kopējo ienākumu apmēra. Tāpat paredzēts ieviest solidaritātes nodokli, un tas attieksies uz sociāli apdrošinātām personām - darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz kalendāra gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru - 48600 eiro gadā. Nodokļa ieņēmumus plānots ieskaitīt pamatbudžetā.
Lai nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, ņemot vērā tirgus vērtību un attiecīgi arī kadastrālo vērtību pieaugumu lauksaimniecības zemju īpašniekiem, paredzēts ieviest speciālo kadastrālo vērtību, ko piemēros lauku zemēm, kas pārsniedz trīs hektārus. Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai, ar pievienotās vērtības nodokli aplikt namu pārvaldīšanas izdevumus, kā arī palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodokļus un nodevas azartspēlēm.
Finansējums nākamgad arī paredzēts, lai pilnveidotu ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus. Pastiprinātu uzmanību plānots pievērst kases aparātu, kases sistēmu, speciālo ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanai un kontrolei, kā arī plānots uzlabot informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un nodokļu administrāciju.
Tāpat, lai cīnītos ar krāpšanu nodokļu jomā, paredzēts, ka no nākamā gada vieglajiem taksometriem būs jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, kā arī ievērojami lielāks ceļa nodoklis būs jāmaksā par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 tonnām.
Savukārt, lai novērstu krāpšanos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksā, Budžeta komisija atbalstījusi priekšlikumu ieviest PVN apgrieztās maksāšanas kārtību par mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem un integrālās shēmas ierīču piegādēm. Tāpat nodokļa reversā maksāšanas kārtība attieksies uz vairākiem kokmateriālu veidiem, ko paredzēts izmantot kā koksnes kurināmo.
Budžeta komisija, vērtējot galīgajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, atbalstījusi vairākus ierosinājumus par finansējuma piešķiršanu dažādiem pasākumiem un projektiem, kā arī atalgojuma palielināšanai. Deviņus miljonus plānots novirzīt pedagogu darba samaksai valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no nākamā gada 1.septembra, un atbalstīti ierosinājumi piešķirt papildu līdzekļus Valsts probācijas dienesta, Tiesībsarga biroja, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku, Valsts kontroles revidentu atalgojuma palielināšanai.
Deputāti arī atbalstījuši priekšlikumu par 20 tūkstošu eiro piešķiršanu, lai nākamgad varētu turpināt Goda ģimenes apliecības ieviešanu. Tāpat 150 tūkstošus paredzēts piešķirt vardarbībā cietušo bērnu sociālajai rehabilitācijai, bet 85,5 tūkstošus eiro virtuālās realitātes iekārtas iegādei Gaiļezera Bērnu slimnīcai, lai nodrošinātu treniņus un apmācības bērniem ar attīstības traucējumiem un ierobežotu funkcionēšanu, kā arī speciālu gultu iegādei agrīnās rehabilitācijas īstenošanai bērniem ar smagiem vai vidēji smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Atbalstīts arī priekšlikums par 55 tūkstošu eiro piešķiršanu diviem projektiem - "Latvijas ārlietu simtgade: atskats un nākotnes perspektīvas" un "Latvijas drošības un ārpolitikas gadagrāmata 2017". Tāpat 50 tūkstošus eiro paredzēts piešķirt Imanta Ziedoņa muzejam, 343 tūkstošus eiro Ventspils augstskolai Irbenes radioteleskopu uzturēšanai un 80 tūkstošus eiro Rēzeknes Augstskolai augstas veiktspējas divu datorlaboratoriju izveidei.
Budžeta komisija piektdien arī atbalstīja ierosinājumu par nepilnu 40 tūkstošu eiro liela finansējuma piešķiršanu Latvijas Olimpiešu sociālajam fondam un 467 tūkstošu eiro piešķiršanu filmas "Dvēseļu putenis" uzņemšanas turpināšanai. Finanšu līdzekļus deputāti lēma piešķirt arī vairāku baznīcu un katedrāļu remontam, restaurācijai un uzturēšanai, tostarp 215 tūkstošus Aglonas bazilikai.
22 tūkstošus eiro plānots novirzīt Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļai arābu valodas un kultūras studijām, savukārt 243 tūkstošus - Latvijas Radio bigbenda turpmākajai darbībai. Finansējumu 50 tūkstošu eiro apmērā plānots novirzīt, lai saglabātu Latvijas Radio korespondenta vietu Briselē, bet 300 tūkstošus eiro liels finansējums plānots Pasaules Bankas pētījumam par Latvijas nodokļu sistēmu.
Budžeta komisija atbalstījusi arī finansējuma piešķiršanu dažādu sporta veidu federācijām bērnu un jauniešu sporta attīstībai, kā arī vairāku sporta būvju izveidošanai un rekonstrukcijai, tostarp 952 tūkstoši eiro paredzēti Rēzeknes Olimpiskā centra būvniecībai. Tāpat deputāti lēma piešķirt naudu bērnu rotaļu un sporta laukumu izveidei vairākās pašvaldībās.
Tāpat budžeta projektā paredzēts finansējums, lai no nākamā gada palielinātu darba samaksu Ministru kabineta locekļiem, parlamentārajiem sekretāriem, kā arī Saeimas komisiju un frakciju vadītājiem.
Budžeta komisija, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas galīgajam lasījumam, izvērtēja vairāk nekā 900 iesniegtos priekšlikumus, un galīgajā lasījumā par tiem lems Saeima.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!