No nākamā gada neapliekamais minimums tomēr nepieaugs par 10 eiro (līdz 85) eiro, kā tas bija plānots, un tā vietā paredzēts celt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām, piektdien uzzināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Sākotnēji kopā ar neapliekamā diferencētā minimuma ieviešanu bija plānots palielināt neapliekamo minimumu par 10 eiro, taču koalīcijā esošā Nacionālā apvienība tā vietā vēlējās celt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām.
Saeimas budžeta komisija piektdien nolēma nākamā gada valsts budžetā noteikt, ka iedzīvotāja ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošu personu būs 175 eiro (pašlaik 165 eiro), taču šo nodokļa atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par pilngadīgām un darbspējīgām personām.
Jau vēstīts, ka Saeimas budžeta komisija piektdien pabeidza darbu pie nākamā gada valsts budžeta paketes.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 7,7 miljardi eiro. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas IKP faktiskajās cenās nākamgad paredzēts 26,1 miljarda eiro apmērā, savukāt ekonomikas izaugsme - 3% apmērā.
Nākamgad vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognoze ir 34,3% apmērā no IKP, izdevumu prognoze 35,3% apmērā no IKP un valsts parāds 39,9% apmērā no IKP. Budžeta ieņēmumi paredzēti par 114,2 miljoniem vairāk nekā plānots 2015. gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 183,2 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.
Pēc Finanšu ministrijā (FM) vēstītā, nākamā gada valsts budžets ir sagatavots, nosakot par svarīgākajām prioritātēm valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošanu. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējums nākamgad būs 1,4% no IKP, 1,7% no IKP 2017.gadā, sasniedzot 2% no IKP jau 2018.gadā.
Tāpat šā gada budžets ir vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā un nodokļu regresivitātes samazināšanu, jo līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skarušās pilnīgi visus nodarbinātos. Solidaritātes nodokļa ieviešana ir skatāma kompleksi ar diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu un minimālās algas paaugstināšanu no 360 uz 370 eiro kā viens no ienākuma nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem.
Pēc FM paustā, nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus - akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus gan plānots celt akcīzes nodokli arī degvielai.
Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomikas apkarošanu valdība lēmusi, ka tiks pastiprināti noteikumi par kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumus. Paredzēts arī uzlabot informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu.
Atbilstoši vidēja termiņa budžeta ietvaram prognozētā ekonomikas izaugsme 2016. gadā ir 3% no IKP, savukārt 2017. un 2018. gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā. Valsts budžeta ieņēmumi 2017. gadā paredzēti 7,8 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,2 miljardi. Savukārt 2018. gadā budžeta ieņēmumi plānoti 8,7 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,4 miljardi eiro.
Latvijas IKP 2017. gadā plānots 27,8 miljardu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 29,5 miljardi eiro. Budžeta deficīts, 2017.gadā plānots 1% apmērā no IKP, bet 2018.gadā 0,8% no IKP.
2017. un 2018. gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.
Saeima par nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā lems 30. novembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
