No sociālo partneru viedokļa nākamā gada valsts budžets nav stratēģiski virzīts un tajā parādās pretrunīgi priekšlikumi, šādu viedokli pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītāja vietnieks Egils Baldzēns.
Pēc Baldzēna domām, budžetā gan ir iekļauti atsevišķi pozitīvi elementi, kuri diemžēl konsekventi netiek izmantoti. Tāpat zināmā mērā parādās pretrunīgi vērtējami priekšlikumi. Kā piemēru Baldzēns minēja valdības retoriku par nevienlīdzības mazināšanu, tomēr tajā pašā laikā visas nodokļu izmaiņas attiecas uz darbiniekiem, bet ieņēmumi no kapitāla "netiek aiztikti". "Tad rodas jautājums, cik nopietni politiķi to domā," norādīja Baldzēns.
Viņš gan neapgalvoja, ka visi, kas saņem ienākumus no kapitāla, ir ar augstiem ieņēmumiem, bet arī šajā jomā pastāv progresivitātes princips. "Tiek sludināts, ka kapitāls ir jāuzkrāj, tajā pašā laikā piesedzot, ka ir arī kapitāls, kas solidāri varētu kaut ko maksāt, ne tikai augstāk atalgotais darbinieks, kuram bieži vien ir ģimene, divi bērni un tamlīdzīgi," uzskata Baldzēns. Viņš piebilda, ka darbinieks, kura alga ir 1200 eiro mēnesī, viņa laulātais un divi bērni vienalga atrodas zem iztikas minimuma, rēķinot neto algu uz vienu ģimenes locekli.
Tāpat Baldzēns atgādināja, ka LBAS vienmēr ir iestājusies gan par minimālās algas, gan neapliekamā minimuma paaugstināšanu. "Tikko tas iznāk uz vienu pusi, tas nesniedz mērķi, ko mēs vēlētos."
Vēl viena problēma, ko deputāti neesot ņēmuši vērā, esot nodokļu iekasēšana, sacīja Baldzēns un skaidroja, ka Igaunijā, kur dzīvo 1,3 miljoni cilvēku un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme ir 20%, šī gada deviņos mēnešos izdevies iekasēt gandrīz tikpat daudz, cik Latvijā, kur dzīvo teju divi miljoni iedzīvotāju un IIN likme ir 23%. Viņš piebilda, ka kaimiņvalstī ir augstāka darba samaksa, un norādīja, ka, bremzējot normālu darba samaksas kāpumu un neapkarojot ēnu ekonomiku, "mēs noplicinām paši savu valsts budžetu".
Baldzēns prognozēja, ka, tuvojoties vēlēšanām, valdība aizvien vairāk ieklausīsies sociālajos partneros. "Bet tas, ka mēs esam atkarīgi no tā, cik tuvu ir vēlēšanas, lai pieņemtu normālus lēmumus, rāda, ka situācija Latvijā nav normāla. Nekas jau cits neatliks, kā vienam otrā vairāk ieklausīties, bet nav saprotams, kāpēc tas notiek vien tad, kad tuvojas vēlēšanas," uzskata Baldzēns.
Kā ziņots, Saeima pimrdien galīgajā lasījumā lēmusi par 2016.gada valsts budžetu, saistītajām izmaiņām nodokļu jomā un citiem jautājumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
