Valda Dombrovska (V) valdība 2012. gadā sāka sarunas ar Briseli par to, cik daudz Latvija varēs saņemt laikā līdz 2020.gadam. Sarunas noslēdzās Latvijai veiksmīgi. Valdība lepojās, ka no Eiropas krīzes dēļ samazinātā budžeta uz vienu iedzīvotāju saņemsim 3000 eiro, kas ir trešais labākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), atgādina TV3 raidījums “Nekā Personīga”.
Raidījums arī svētdien pārraidītajā sižetā uzsver: "fakts, ka Eiropas naudas saņemšanai ir laikus jāgatavojas, nebija nekāds pārsteigums. Tomēr vairākas ministrijas strādājušas tik slikti, ka tas draud ar aptuveni 250 miljonu eiro lieliem zaudējumiem."
4,4 miljardi eiro. Tik Latvija no ES piešķirtajiem fondu līdzekļiem varētu saņemt no Eiropas līdz 2020.gadam. "Tā ir ļoti liela nauda. Ar to pietiktu, lai piecarpus gadus varētu uzturēt Rīgu. Vai gandrīz 98 gadus Ogri," salīdzina TV3.
"Krīzes laikā Latvijas Banka tēlaini salīdzināja, ka Latvija iebraukusi grāvī. Šobrīd mēs spolējot uz vietas. Turklāt bīstami tuvu ir 2018.gads. Tad Eiropa pārbaudīs, ko Latvija no solītā ir paveikusi un cik darbi neiekļausies termiņos līdz 2020.gadam. Ja darbi kavēsies, Brisele var ieturēt 6% - tie kopumā ir 250 miljoni eiro," drūmo scenāriju skaidro raidījuma žurnālisti.
Nauda plānota atkritumu apsaimniekošanai, skolotāju un ārtstu apmācībai, dzelzceļa uzlabošanai, lidostas modernizēšanai, celtniecībai, zinātnei, inovācijām un daudz kam citam.
Bet, kā atgādina raidījums, 4,4 miljardus nevar vienkārši izdalīt. Pirms tam katras nozares ministrijai par savu naudas daļu ir jāsagatavo noteikumi. Tie jāsaskaņo ar atbildīgajiem Latvijā un Briselē.
Šis papīru darbs sācies no janvāra. Valdība sastādīja grafiku, kad kurai ministrijai kādi noteikumi jāsagatavo. Bet ministrijas netika ar uzdotajiem darbiem galā un šobrīd kavējumu apjoms ir kritisks. Līdz šai nedēļai 76 Ministra kabineta noteikumu vietā sagatavoti tikai 47.
"Ko tas praktiski nozīmē – tas nozīmē to, ka nav pieņemti konkrētie spēles noteikumi saskaņā ar kuriem šīs pieejamās investīcijas ienāks kādā konkrētā sektorā. Vai mēs runājam par māju siltināšanu, pētniecību un inovāciju, kur šis finansējums ir kritiski nepieciešams," skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.
Visvairāk darbus iekavējušas Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Satiksmes un Pašvaldību ministrija. Kopā darbi iestrēguši projektos 1 miljarda un 936 miljonu eiro ( 1 936 766 469 eiro ) vērtībā.
"Šobrīd vairāk kā 30 % gadījumos mums ir nobīde no grafika. (...) Uz gada beigām šis te efekts būs vēl lielāks. Ko tas nozīmē - tas nozīmē, ka tautsaimniecībā ieplūdīs mazāk finansējuma. Un to mēs arī redzam pēc pašu ministriju aktualizētām izdevumu prognozēm. Ja sākotnēji nākošajā gadā tika plānots vairāk kā 500 miljoni. Tad jau šobrīd ņemot vērā nobīdi normatīvā regulējuma izstrādē – tas jau ir zem 400 miljoniem," stāsta Eberhards.
Vislielākais projekts, ko joprojām skaņo un gatavo ir 407 miljonu eiro vērtā Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija - 407 810 999 eiro. Par to atbild bez ministra strādājošā Satiksmes ministrija. Tai darbi "buksē" vairākās būtiskās programmās - sakaru uzlabošana laukos, dzelzceļa un lidostas Rīga modernizēšana. Kopā tie ir 712 miljoni eiro (712 219 115 eiro).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!