Parlamentārās izmeklēšanas komisija par bankas 'Citadele' pārdošanu pieņem gala ziņojumu  (20)

Par ziņojumu nobalsoja deviņi deputāti, pret bija deputāts Kārlis Šadurskis (V).

Savukārt Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRP) paziņoja, ka iesniegs savas atsevišķās domas par ziņojumu, kā arī plenārsēdē, kad tiks nolasīts ziņojums, uzstāsies ar runu un saviem komentāriem.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums, no kura svītrota nepubliskojamā informācija, bez pielikumiem aizņem 45 lapaspuses.

Komisija secinājusi, ka "Parex bankas" restrukturizācija un bankas "Citadele" pārdošana noritējusi lēni un ka 2011. un 2012.gadā Privatizācijas aģentūra (PA) un valdība neveica analīzi par konsultanta "Nomura" ieteikumu pārtraukt pārdošanu, neizvērtēja šāda lēmuma ietekmi uz Eiropas Komisijas (EK) akceptēto pārdošanas gala termiņu un valsts atbalsta izbeigšanas noteikumiem.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijai neradās pārliecība, ka 2013. vai 2014. gadā būtu bijušas reāli iespējamas veiksmīgas darbības, lai piesaistītu investorus, veicot akciju pārdošanu biržā. Galvenais sākotnējā publiskā piedāvājuma jeb IPO izmantošanas trūkums ir tas, ka šāda darījuma īstenošanai nepieciešami vismaz 12 mēneši. Visu bankas "Citadele" akciju paketi pārdot būtu iespējams tikai lielos starptautiskos vērtspapīru tirgos, piemēram, Londonas Fondu biržā vai Vācijas biržā. IPO sagatavošanai un iekļaušanai Londonas Fondu biržas sarakstā ir nepieciešami 18-24 mēneši. Šāds pārdošanas modelis tomēr negarantē visu piedāvāto akciju pārdošanu. Līdz ar to Latvijas valdībai nebūtu garantijas izpildīt restrukturizācijas plānā noteikto, kas savukārt novestu pie EK izmeklēšanas par valsts atbalsta pārkāpumu, secināts ziņojumā. PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs iepriekš sacīja, ka IPO ilgi tika saglabāts kā iespējams risinājums bankas valsts daļu pārdošanai, tomēr IPO īstenošanu sarežģīja vairāki apstākļi, tai skaitā laiks un nepieciešamība pārdot 75% no akciju kopuma.

Ziņojumā aprakstīta bankas pārdošanas gaita - līdz 2014. gada maijam bija saņemti septiņi nesaistoši piedāvājumi, no kuriem divi pretendenti nesāka bankas padziļināto izpēti. Tādējādi jūnijā tika saņemti piecu pretendentu piedāvājumi, no kuriem viens netika virzīts piedāvātās cenas dēļ un otrs tika atzīts par neatbilstošu EK noteikto sankciju dēļ. Valdība atbalstīja sarunu turpināšanu ar trim pretendentiem, tajā skaitā - "Ripplewood Advisors LLC".

Komisija secina, ka jūnijā un jūlijā neviens no šo triju pretendentu piedāvājumiem nebija uzskatāms par pilnīgu un atbilstošu pārdevēja prasībām. Ziņojumā teikts, ka "29. jūlijā Ministru kabinets pieņēma juridiski diskutablu un necaurskatāmu lēmumu - ekskluzīvi turpināt sarunas ar vienu potenciālo bankas "Citadele" akciju iegādes pretendentu - starptautisko investoru grupu ar vadošo investoru "Ripplewood Advisors LLC.".

Ziņojumā secināts, ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ieteica turpināt sarunas ar trim akciju iegādes pretendentiem, tomēr Ministru kabinets neatbalstīja ekonomikas ministra piedāvāto risinājumu. Savukārt ekonomikas ministrs neatbalstīja valdības pieņemto lēmumu - ekskluzīvi turpināt sarunas tikai ar vienu investoru.

"Ripplewood Advisors LLC" par bankas "Citadele" akcijām faktiski piedāvāja viszemāko cenu. "Ja potenciālajam investoram "Ripplewood Advisors LLC" ar Ministru kabineta lēmumu netiktu nodrošinātas ekskluzīvas tiesības vieniem turpināt sarunas par bankas "Citadele" pirkuma līguma nosacījumiem, bankas "Citadele" akcijas varēja pārdot par augstāku cenu," teikts ziņojumā.

Komisija mēģināja noskaidrot, vai PA vai kāda cita darījumā iesaistītā institūcija vai to amatpersona ir noteikusi bankas "Citadele" akciju pārdošanas iespējamo cenu pirms piedāvājumu saņemšanas no investoriem 2014. gada aprīlī. Neviena amatpersona nevarēja iesniegt komisijai informāciju un atbildēt uz jautājumu par bankas "Citadele" cenas novērtējumu, ko varētu izmantot salīdzināšanai ar iespējamiem piedāvājumiem. Tādēļ ziņojumā secināts, ka nav veikta neatkarīga pārdošanas cenas noteikšana un ka Latvijas valdība pilnībā paļāvās uz pircēja piedāvāto cenu. "Pēc būtības šāda Latvijas amatpersonu rīcība noveda pie tā, ka pircēja nosauktā cena tika akceptēta kā atbilstoša bankas patiesajai vērtībai," teikts ziņojumā. Tajā norādīts: "Tā rezultātā valsts, iespējams, nav saņēmusi patieso cenu par 75% bankas "Citadele" akciju pārdošanu."

Ziņojumā arī norādīts, ka PA neveica atsevišķu novērtējumu bankas ieguldījumiem 19 meitasuzņēmumos un septiņos radniecīgajos uzņēmumos, kas veidoja 18% no konsolidētajiem aktīviem un 9% no ieņēmumiem.

Komisijai radies ieskats, ka PA un citām valsts amatpersonām bija iespējams veikt aprēķinus, lai valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošanas process noritētu profesionāli un tiktu saņemta patiesā cena par valstij piederošajām bankas "Citadele" akcijām. Ziņojumā secināts, ka "galvenais visa procesa mērķis bija pārdot banku par katru cenu. Iespējams, vienīgais arguments bija nepieļaut, ka par akcionāriem kļūst un banku kontrolē ar Krieviju saistīts kapitāls."

Ziņojumā runāts arī par bankas "Citadele" pārdošanas procesā iesaistīto amatpersonu atbildību. Komisija uzskata, ka ar PA valdes locekļiem un bankas pārdošanā iesaistītajām personām noslēgtie līgumi par garantijām ir uzskatāmi par nepamatotu valsts līdzekļu izlietošanu un ir vērsti uz valsts amatpersonu pilnīgu izvairīšanos no atbildības par to pieņemtajiem lēmumiem. Komisijas rīcībā ir informācija par 42 šādiem līgumiem, kas noslēgti ar PA, bankas "Citadele", "Parex bankas" un "Revertas" valdes un padomes locekļiem. Turklāt PA no 2012. gada līdz 2015. gadam veica amatpersonu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu par ko apdrošināšanas prēmijās samaksāja 164 797 eiro.

Komisijas ieskatā, garantiju līgumu slēgšana ar PA valdes locekļiem rada pamatotas šaubas par šāda juridiska risinājuma atbilstību valsts un sabiedrības interesēm.

Ziņojumā pieminēts, ka vairāki bijušie un esošie ministri norādījuši, ka savu lomu un atbildību vērtē "diezgan nosacīti", jo paši daudzos jautājumos neesot iedziļinājušies un neesot tos izpratuši, bet paļāvušies tikai uz Ekonomikas ministrijas un PA ziņojumiem, drošības iestāžu viedokli un labi atalgoto piesaistīto konsultantu rekomendācijām un ekspertīzi.

Ziņojumā raksturota arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas loma "Citadeles" pārdošanā. Norādīts, ka Latvijas Banka vairākkārt uzsvērusi, ka stratēģiskā investora piesaistei iepretim IPO ir būtiskas priekšrocības bankas ilgtermiņa finanšu stabilitātes nodrošināšanā, vienlaikus nodrošinot lielāku ienākumu valsts budžetā. Komisijas ieskatā, Latvijas Banka iestājusies par iespējami ātrāku "Citadeles" akciju pārdošanu, jo tādējādi tiktu samazinātas ar pārdošanas darījuma īstenošanu saistītās izmaksas un citu resursu izlietojums. Tomēr komisijai neradās pārliecība, ka Latvijas Banka izmantojusi visas iespējas, lai rosinātu PA un valdību ātrāk pieņemt lēmumus un sagatavot kvalitatīvus dokumentus, kas bija svarīgi bankas "Citadele" pārdošanai.

Komisijai nav pārliecības, ka īstenotais bankas "Citadele" akciju pirkuma darījums tuvāko gadu laikā sekmēs finanšu tirgus attīstību Latvijā. Ziņojumā aicināts ņemt vērā, ka bankas akciju paketi ieguva finanšu investori, kuru mērķis parasti saistās ar turpmāko stratēģiskā investora piesaisti bankai, lai pārdotu tam savas akcijas "ātras" peļņas nolūkā. Tādējādi finanšu investors necentīsies attīstīt banku par finanšu institūciju, kas būtu ieinteresēta ilgtspējīgā Latvijas tautsaimniecības vai kādu tās nozaru attīstībā. Finanšu investori parasti nav ieinteresēti veikt ieguldījumus bankas kapitālā, bet orientējas uz tādiem organizatoriska un tehniska rakstura pasākumiem, kas ļauj palielināt līdz šim ieguldītā kapitāla atdevi bez papildu investīcijām. Komisija arī vērš uzmanību, ka nevienos noteikumos nav iestrādāts liegums (un komercdarījumos tāda prakse nepastāv), lai investori nepārdotu banku tieši tiem pircējiem, kuriem valdība nevēlējās pārdot.

"Komisijai radās šaubas, vai bankas "Citadele" akcionāriem būs vienota pieeja stratēģiskā investora piesaistē tālākā nākotnē. Līdz ar to nav izslēgta varbūtība, ka banka var nonākt jebkuras personas vai valsts, tajā skaitā kapitāla, kura izcelsme var būt Latvijai un ES nedraudzīgu valstu kontrolē," secināts ziņojumā.

Komisija sarēķinājusi, ka bankas "Citadele" konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā no 2009. gada līdz 2015. gada aprīļa sākumam bija 5,08 miljoni eiro, kas ir 6,8% no 75% bankas akciju pārdošanas cenas. Ziņojumā secināts, ka ar konsultantiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem saistītie izdevumi ir uzskatāmi par pārspīlētiem. Starptautisko konsultantu pakalpojumus izmantoja un apmaksāja arī banka "Citadele", taču šos uz pārdošanas darījumu attiecināmos bankas maksājumus konsultantiem komisijai nebija iespējams noskaidrot.
Nevienam no konsultantiem līgumos paredzētā samaksa nebija saistīta ar pārdošanas procesa veiksmīgu rezultātu un pēc iespējas augstākas cenas iegūšanu, atzīmēts ziņojumā.

Ziņojuma autori pievēršas arī Valsts kancelejas un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas rīcībai, vairāku politiķu un bankas "Citadele" potenciālo investoru konsultanta Valda Sikšņa atpūtas braucienam uz Gruziju, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas lomai, bankas "Citadele" akciju pirkuma līgumā ietvertajiem noteikumiem u.c. jautājumiem.

Ziņojumā secināts, ka neviena Latvijas valsts institūcija oficiāli nebija sākusi dialogu ar EK par iespēju rast citu restrukturizācijas risinājumu, piemēram, izveidojot uz "Parex bankas" bāzes attīstības banku vai noteikt garāku atsavināšanas termiņu. Nav detalizēti izvērtēts "Parex bankas" pārņemšanas process, kas ļautu konstatēt gan valsts institūciju, gan atsevišķu amatpersonu rīcības un lēmumu pieņemšanas pamatotību, kā arī izvērtēt iespējamās kļūdas un to cēloņus, lai tādējādi novērstu līdzīgu krīzes situāciju rašanos.

Secināts, ka Ministru kabinets ir atbildīgs par bankas "Citadele" pārdošanas rezultātu, jo pieņēma lēmumus PA vietā pat tad, kad PA atteicās parakstīt, iespējams, neizdevīgu akciju pirkuma līgumu. Būtībā PA ir atbrīvota no atbildības par bankas "Citadele" pārdošanu un šī darījuma sekām, secināts ziņojumā.

Komisija uzskata, ka, lai arī Ministru kabinets kopumā bija atbildīgs par bankas "Citadele" akciju pārdošanu, Ministru kabinetam nebija nepieciešams iesaistīties un piedalīties visā bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesā un faktiski kļūt par vienīgo šā procesa virzītāju, jo bankas kapitāldaļu turētājs bija PA un tās atbildību par rīcību ar valsts mantu nosaka normatīvie akti.

Ziņojumā norādīts, ka Ministru kabinets bez vispusīga izvērtējuma, balstoties vienīgi uz konsultanta "Nomura" ieteikumu, akceptēja pārdošanas darījuma pārtraukšanu no 2011. gada decembra līdz 2013. gada jūlijam, neveicot nekādus pasākumus, lai bankas "Citadele" pārdošana netiktu nepamatoti novilcināta. Piemēram, PA un starptautiskajiem konsultantiem netika dots uzdevums izvērtēt un sākt IPO, netika izvērtēta arī attīstības bankas izveides iespējamība.

Komisija uzskata, ka, bankas "Citadele" investoru piesaistes komiteja tika izveidota novēloti - tikai 2013. gada novembrī. Turklāt komiteja nodarbojās nevis ar pārdošanas procesa uzraudzību, bet gan ar iespējamo akciju pārdošanas variantu analīzi un ieteicamās pārdošanas stratēģijas variantu izvērtēšanu, kas būtībā dublēja konsultantu "Societe Generale".
Komisija uzskata, ka 2014. gada 29. jūlija sēdē Ministru kabinets pieņēmis tiesiski apšaubāmu lēmumu, neievērojot juridiskos un ekonomiskos apsvērumus, kā arī sabiedrības intereses. "Tā vietā iesaistītās amatpersonas centās padarīt bankas "Citadele" pārdošanas procesu necaurredzamu, tādējādi radot šaubas par rīcības objektivitāti," norādīts ziņojumā. Komisijas ieskatā, 29. jūlija lēmums turpināt ekskluzīvi sarunas ar vienu potenciālo bankas "Citadele" akciju iegādes pretendentu uzskatāms par pieņemtu neskaidros apstākļos.

"Ministru kabinetarīcība bankas "Citadele" pārdošanā noveda, iespējams, pie zemākās cenas, respektīvi, pircēja piedāvātās cenas akceptēšanas, neraugoties uz bankas sasniegtajiem rezultātiem un prognozēto attīstību," secināts ziņojumā.

Komisija aizrāda, ka "Citadeles" pārdošanas darījuma sagatavošana un īstenošana ir noritējusi ļoti ilgā laikā, kas, iespējams, radīja nelietderīgas izmaksas.

Ministru kabineta rīcība kopumā, bet īpaši Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas darbība liecināja, ka bankas "Citadele" pārdošanu tās uzskatīja par atsevišķu uzdevumu, nevis par Latvijas tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu projektu, secināts ziņojumā.

Komisijai radies ieskats, ka PA nav spējusi nodrošināt savlaicīgu lēmumu pieņemšanu un kopš 2009. gada tā nav pienācīgi veikusi akciju pārdošanas darījuma vadību. Komisija uzskata, ka bankas "Citadele" pārdošanas process radīja izmaksas, kuras varēja samazināt, ja banka tiktu pārdota bez novilcināšanas.

Ziņojumā norādīts, ka PA valdes locekļu Anša Spridzāna un Gunta Lauska atkāpšanās no amata 2014.gada 3.novembrī nav vērtējama viennozīmīgi.
Komisija secina, ka valstij būs iespējams tikai daļēji atgūt "Parex bankas" restrukturizācijā ieguldītos naudas līdzekļus. Aplēses liecina, ka paredzamā neatgūstamā summa var būt no 500 miljoniem līdz 700 miljoniem eiro.

Ziņojumā atzīmēts, ka sabiedrība netika informēta par darījumiem ar valsts īpašumu un tādējādi netika īstenoti labas pārvaldības principi. Bankas "Citadele" darījumā iesaistītās valsts amatpersonas nav vadījušās pēc profesionāli sagatavota komunikāciju plāna, bet informāciju medijiem un sabiedrībai ir sniegušas haotiski, nepārdomāti, radot labvēlīgu vidi baumām un pretrunīgai informācijas interpretācijai.

"Tā kā bankas "Citadele" akciju pārdošanas process ir pabeigts, nepastāv nekādi būtiski iemesli turpmākajai dokumentu un informācijas, tajā skaitā arī akciju pārdošanas līguma, atzīšanai par tādu, kas būtu jāslēpj no sabiedrības. Šobrīd klasificētās informācijas statuss ir saglabāts lielākajai daļai ar bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu saistītajiem Ministru kabinetā izskatītajiem informatīvajiem ziņojumiem," norāda Parlamentārās izmeklēšanas komisija.

Parlamentārā izmeklēšanas komisija nav guvusi pārliecību par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas spēju veikt efektīvu un efektīgu banku darbības uzraudzību.

Kā ziņots, valstij piederošos 75% plus vienu bankas "Citadele" akciju iegādājās starptautiska investoru grupa, ko pārstāv investīciju kompānija "Ripplewood Advisors LLC". Otrs bankas akcionārs ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kuras īpašumā ir 25% mīnus viena akcija.

"Citadeles" pārdošanas darījums tiek kritizēts pārlieku zemās darījuma cenas dēļ. "Ripplewood" un starptautisko investoru grupa valstij samaksāja 74,7 miljonus eiro.

Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs iepriekš intervijā sacīja, ka bankas "Citadele" valstij piederošo akciju pārdošanas procesā darījuma cena bija tikai viens no mērķiem. Citi mērķi bija diversificēt investoru bāzi banku nozarē, piesaistīt stabilu un uz izaugsmi orientētu investoru, attīstīt fondu tirgu.

Loginovs atzina, ka var strīdēties, vai darījumā iegūtā summa ir laba vai slikta, taču bankai ir piesaistīts investors, par ko nav jākaunas. No citu investoru cenu piedāvājumiem indikatīvajā piedāvājumā neviens nebija tāds, kas būtu "reizes lielāks" par apstiprinātā investora piedāvāto.

PA vadītājs iepriekš skaidroja, ka kopumā bankas pārdošanas process tika organizēts saskaņā ar ierastām procedūrām. Tika piesaistīti profesionāli konsultanti - "Societe Generale".

Eiropas Komisija bija noteikusi, ka banka jāpārdod līdz 2014. gada beigām, un tā nebija gatava runāt par bankas pārdošanas termiņa pagarināšanu.