Tuvākajā laikā ne tikai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), bet arī uzņēmēji vērsīsies Satversmes tiesā pret Solidaritātes nodokļa likumu, atzina LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņš informēja, ka LTRK juristi joprojām izvērtē iespēju celt prasību pret solidaritātes nodokli, bet izvērtēšana nenotiek ātri, jo prasības celšana Satversmes tiesā prasa rūpīgu sagatavošanos.
Tāpat, pēc Endziņa teiktā, ir virkne uzņēmumu, kas uzskata, ka ar solidaritātes nodokļa ieviešanu tiek aizskartas viņu Satversmē noteiktās tiesības, tāpēc vairāki uzņēmumi arī plāno vērsties Satversmes tiesā.
Tiesa, Endziņš neatklāja uzņēmumus, bet LTRK vadītājs atzina, ka daudzi uzņēmēji jau ir vērsušies pie saviem juridiskajiem padomdevējiem un izskata iespēju celt prasību.
"Patlaban ir pāragri teikt, kad vērsīsimies tiesā, bet ir ļoti liela iespēja, ka prasības pārskatāmā laikā tiks celtas. LTRK arī pieļauj iespēju kooperēties ar atsevišķiem uzņēmumiem prasības celšanā, taču ir skaidrs, ka tiks arī iesniegtas individuālas prasības," norādīja Endziņš.
Jau ziņots, ka šā gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Solidaritātes nodokļa likums, kas paredz uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu.
Solidaritātes nodokli piemēros darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus. Kā norāda Finanšu ministrijā (FM), 2015. gadā saskaņā ar likumu šie griesti ir 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 4000 eiro mēnesī, bet 2016. gadā tie pieaugs. Pēc aprēķiniem, kas balstīti uz 2014. gada datiem, jaunais nodoklis skars aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.
Atalgojuma daļai, kas pārsniegs griestus, piemēros tādu pašu likmi kā vispārējās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gadījumā - 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs, bet 10,5% - darba ņēmējs. Attiecībā uz personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, likme noteikta likumā par valsts sociālo apdrošināšanu.
Atšķirībā no speciālajos budžetos ieskaitāmajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām solidaritātes nodokļa ieņēmumus ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Šī nodokļa maksāšana tā maksātājiem neradīs tiesības uz sociālās apdrošināšanas garantijām - pensiju, bezdarbnieku pabalstu, palīdzību pēc nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, maternitātes, slimības un invaliditātes pabalstiem.
Ieviešot solidaritātes nodokli, papildu ieņēmumi 2016.gadā plānoti 40,9 miljonu eiro apmērā, bet 2017. un 2018.gadā ik gadu ieņēmumu fiskālā ietekme tiek plānota 46,095 miljonu eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
