Nerezidentu biznesa turpmāka apkalpošana ir politiska izšķiršanās, atzīst bijušais FKTK vadītājs  (12)

"Tas [nerezidentu bizness] tiešām ir [banku] sektora tālākās politikas jautājums, kas politikas veidotāju līmenī arī ir jārisina. Es varu tikai apsveikt, ka skaļi ir pieteikts mērķis par šīm lietām diskutēt," teica Zakulis

Viņš arī norādīja, ka banku sektora uzraugi no savas puses šajā jautājumā var palīdzēt ar informāciju, statistiku un skatījumu, kāda attīstība ir tajā vai citā pasaules vietā.

"Tas, vai mēs gribam būt mežsaimniecības, zivrūpniecības vai banku zeme, kādā apmērā un vai mēs gribam strādāt ar austrumiem vai rietumiem, ir politiskā izšķiršanās. Tiesa pēdējo 20 gadu laikā šis tas mūsu dārziņā jau ir saaudzis pats un ir bijuši arī ļoti bēdīgi piemēri. Arī īstas politikas nav bijis. Protams, pats par sevi ir bijis uzstādījums nedarīt neko sliktu, bet nav bijis arī skaidra uzstādījuma kaut ko atbalstīt, nīcināt vai mainīt. Tas rada zināmu pašplūsmas efektu. Mēs arī redzam, ka prioritātes mainās, kad valstī ir krīze. Es ar lielu interesi vērošu tālāko diskusiju un kādi viedokļi vai virzieni dominēs," teica Zakulis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijā nebūt visas nerezidentus apkalpojošās bankas ir vienādas, tostarpo arī šajā sektorā ir iespējams strādāt ar krietni zemāku risku.

"Noguldījumi ir redzamākā šī biznesa daļa, bet daudz lielāki apmēri ir saistīti ar transakcijām. Var paņemt jebkuras bankas, kura ir fokusējusies uz nerezidentu biznesu, peļņas un zaudējumu aprēķinu un jūs redzēsiet, no kā veidojas bankas ieņēmumi, un pamatā tās ir komisijas maksas par maksājumu pakalpojumiem, norēķinu karšu pakalpojumiem un līdzīgi. Tas dominē un veido līdz pat divām trešdaļām no ieņēmumiem. Ja nauda caur banku iet ātri, it īpaši ekspresmaksājumu formā, kuri Latvijas banku sistēmā nav ilgāki par 24 stundām, tad no vienas puses tas ir ātrs un kvalitatīvs pakalpojums, ar ko Latvijas banku sistēma vienmēr ir lepojusies, bet no otras puses ir riski, ka klients līdz galam nav pārbaudīts, vai arī klients ir zināms, bet kāds viņa sadarbības partneris tam var ieskaitīt apšaubāmas izcelsmes naudu," sacīja Zakulis.

Viņš norādīja, ka nākas saskarties ar pārkāpumiem, kad tiek izlaisti cauri aizdomīgas izcelsmes naudas maksājumi, taču katru reizi apstākļi ir citi. "Citreiz konkrētie bankas darbinieki nav bijuši pietiekami kompetenti vai apmācīti un griboši labi darīt savu darbu. Citreiz lēmumu ir pieņēmusi valde un jau valdes līmenī situācija nav bijusi adekvāti novērtēta," skaidroja Zakulis.

Viņš piebilda, ka, piemēram, "PrivatBank" gadījumā FKTK bija spiesta nekavējoties atstādināt divus valdes locekļus, jo viņu izpratnes līmenis un domāšana kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam pakļautas iestādes pārstāvjiem bija tāds, ka viņus nedrīkstēja pielaist tālākai lemšanai, kā arī pārējie bankas valdes locekļi nebija pieņēmuši pareizos lēmumus.

"Ja šis pirmais aizsardzības līmenis, kas ir bankas valde, nav nostrādājis, mums ir jāiedarbina otrs aizsardzības līmenis un jānoņem viņi no amatiem," teica Zakulis.

Saeima ceturtdien, 28.janvārī, Zakuli atbrīvoja no amata. Parlaments lēma par Zakuļa atbrīvošanu no amata, jo viņš bija iesniedzis atlūgumu.