FKTK vēl pārbauda divu banku lomu 'Moldovas lietā'

Savukārt šajā lietā jau sodītajai "PrivatBank" finanšu tirgus uzraugs velta pastiprinātu uzmanību.

FKTK pērn decembrī piemēroja "PrivatBank" 2 016 830 eiro sodu par pārkāpumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma, Kredītiestāžu likuma un citu normatīvu ievērošanā. FKTK atstādināja no pienākumu pildīšanas bankas valdes priekšsēdētāju un atbildīgo valdes locekli, kā arī uzdeva bankas padomei pilnībā nomainīt bankas valdi. FKTK piemēroja arī individuālus naudas sodus bankas valdes locekļiem. "PrivatBank" piemērotais sods ir daļa no FKTK veiktās pārbaudes rezultātiem par darījumiem no 2012. līdz 2014.gadam, kas minēti publiskotajā Moldovas Nacionālās bankas pētījumā jeb tā sauktajā "Kroll" ziņojumā. Pārbaudē konstatēti pārkāpumi "PrivatBank" klientu izpētē un informācijas dokumentēšanā, klientu darījumu uzraudzībā, jo banka vairākus darījumus nebija identificējusi kā potenciāli aizdomīgus un par tiem nebija ziņojusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

Zakulis skaidroja, ka Moldovas lietā FKTK pārbaudi vispirms sāka ar tuvāko gadījumu. Tas darīts tādēļ, "ka bija cerība - ja tiešām fiziski ir atnākušas tik milzīgas naudas summas, tad varbūt kādas atliekas no tām vēl te ir palikušas, varbūt kaut ko vēl arestēt un atdot," sacīja Zakulis. Tālākais FKTK darbs rit, kāpjoties atpakaļ. Vecākās epizodes Moldovas lietā bija 2012.gadā.

Attiecībā uz "PrivatBank" atbildību Moldovas gadījumā FKTK konstatēja, ka bankas atbildīgo valdes amatpersonu izpratne, lēmumi un rīcība 2014.gada novembrī neatbilst tam, kā vajadzēja rīkoties, tāpēc FKTK pērn decembrī prasīja atstādināt divus valdes locekļus. "Tiem nevarēja ļaut turpināt darbu, jo pastāvēja risks, ka līdzīgā situācijā viņi pieņems neatbilstošu lēmumu," teica bijušais finanšu tirgus uzraugs.

Vaicāts, kāpēc bija vajadzīgs gads kopš 2014.gada novembra, lai FKTK izlemtu par sodiem, Zakulis atzina, ka ""PrivatBank" gadījums ir viens no sliktākajiem" un ar FKTK pielietoto uzraudzības metožu kopumu ar Moldovu saistītās transakcijas tieši FKTK radarā nenonāca. Vienlaikus Zakulis atzīmēja, ka FKTK neskatās katru transakciju, jo transakciju skaits ik dienu ir ļoti liels.

Savukārt 2015.gada maijā tika publiskots "Kroll" ziņojums, kurā norādīts arī uz Latvijas banku iesaisti naudas aizplūšanā no Moldovas, tāpēc FKTK sāka pārbaudi, kas tika pabeigta piecu mēnešu laikā.

"FKTK ir jānodrošina, ka sistēma strādā un bankā pamana, ja darījumi satur risku, ja darījumi ir nevis uzņēmumu savstarpējie norēķini, bet kaut kas sliktāks. FKTK vērtēja, kurā brīdī bankā neiestājās šaubas un aizdomas un netika pieņemts lēmums prasīt vairāk dokumentu. FKTK identificēja sistēmas vājo elementu - tas bija nepareizs valdes locekļu lēmums, nepareiza izpratne. Pēc tam FKTK pieņēma lēmumu šo vājo posmu izņemt un pieprasīja mainīt valdi. Pārliecinājāmies, ka sistēma šajā bankā atkal strādās. Banka apņēmusies ieviest papildu uzlabojumus," finanšu tirgus uzrauga paveikto izklāstīja Zakulis.

Viņš skaidroja, ka vājais elements bija pašā bankā un FKTK kā uzraugs uz to reaģēja un vājo posmu nomainīja.

"Runājot par Moldovas lietu, jāatzīst - tas, ka 2014.gada novembrī banka atļāvās kaut ko tādu akceptēt un bankas valdes locekļi pieņēma lēmumu tā rīkoties, ir ne pārāk glaimojošs fakts sistēmai. Taču FKTK spēja piecu mēnešu laikā identificēt vājo posmu un to nomainīt. Kāds uzskata, ka FKTK piecus mēnešus čammājās, nevis tika galā mēneša vai divu laikā. Taču mēs uzskatām, ka ir jāizdara darbs, ir jākonstatē apstākļi, kurš ir vainīgs un kurā brīdī kas notika," sacīja FKTK vadītājs.

Viņš atzina, ka ne Latvijā, ne arī citās attīstītājās valstīs netiek piekopta prakse, ka finanšu tirgus uzraugs kontrolē visus maksājumus.

Vaicāts, vai tagad "PrivatBank" lielāka uzmanība tiek pievērsta naudas atmazgāšanas novēršanai, Zakulis atzina, ka banka demonstrējusi vēlmi procesus sakārtot un nepieļaut šādu gadījumu atkārtošanos. Banka gatava nodrošināt, ka darbiniekiem ir pareiza izpratne par naudas atmazgāšanas novēršanu, ka tiek pieņemti atbilstoši lēmumi un tiek iedarbināti atbilstošie likumā paredzētie instrumenti, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos.

FKTK pašlaik papildus seko līdzi konkrētajai bankai, lai pārliecinātos, ka bankas darbs tiešām tiek sakārtots. Kad būs gūta pārliecība, ka tas tā ir, tad uzrauga funkcija papildu režīmā būs izpildīta un varēs atgriezties pie normālāka režīma.

Savukārt "PrivatBank" tikmēr jau pārsūdzējusi gan uzrauga lēmumu sodīt banku ar divu miljonu eiro naudas sodu, gan FKTK lēmumu, ar kuru uzdots mainīt bankas valdi. "PrivatBank" gan iecēlusi jaunus valdes locekļus, bet valdes priekšsēdētājs vēl tiek meklēts.

Kā ziņots, Zakulis FKTK priekšsēdētāja amatā nostrādāja četrus gadus - no 2012.gada 12.janvāra līdz 2016.gada 28.janvārim. Saeima ceturtdien Zakuli atbrīvoja no amata pēc paša vēlēšanās. Atkāpjoties no amata, Zakulis argumentēja, ka FKTK priekšsēdētāja amats ir uzticības amats un atkāpšanās mazinās aizdomu, baumu un šaubu ēnu pār FKTK. Pēdējā laikā FKTK tika kritizēta par nepietiekamu darbu naudas atmazgāšanas novēršanā.