Saeimas pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz bankām padziļināti pārbaudīt politiski nozīmīgu personu un ar tām saistīto personu finanses, nozīmē, ka bankām būs jāveido jauna prakse, intervijā sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Vaicāts, cik ļoti jaunās prasības apgrūtinās banku darbu, Bičevskis skaidroja, ka tas ir kārtējais process, kas bankām jāievieš. Bankām būs jānodrošina klientu masveida anketēšana, jāskaidro klientiem šis process. "Bankas ir padarītas par "front office", jo valsts nav uzņēmusies izveidot vienotu sarakstu," sacīja Komercbanku asociācijas vadītājs. Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan solījusi izstrādāt vadlīnijas, kuras skaidros, kā identificēt politiski nozīmīgās personas. Būs arī vadlīnijas, kā monitorēt politiski nozīmīgo personu transakcijas.
Bičevskis skaidroja, ka bankām jau ir zināms process, kā ziņot par aizdomīgiem darījumiem, bet līdz šim tie bija darījumi attiecībā uz politiski nozīmīgām personām ārzemēs, kur ir runa par simtiem tūkstošu un miljoniem lielu darījumu. Savukārt Latvijas gadījumā limiti un proporcijas atšķiras. "Būs jāsaprot, vai ar aizdomīgumu saprotam piecu, desmit vai 20 000 eiro lielu darījumu, apzinoties, ka politiski nozīmīga persona ir Preiļu vai Krāslavas pašvaldības vadītāja mazdēls. Vietējie mērogi un darījumu veidi atšķiras no starptautiskām transakcijām. Nepieciešami citi parametri, kā identificēt, vai darījums ir aizdomīgs. Būs jāveido jauna prakse," secināja industrijas pārstāvis.
Viņš vērsa uzmanību, ka Latvijā vislielākajai kompetencei vajadzētu būt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas pašlaik vispār nav šajā procesā piesaistīts. "Aicinājām aizdomāties, kā valsts pusē darbu organizēsim, kā saliksim kopā kompetenci, lai nonāktu pie kaut kā jēdzīga. Kā mums nošķirt, kas ir ciešas attiecības starp diviem kursabiedriem. Cik viņiem naktis ir jāguļ "kojās" kopā? Vai vienreiz jāizbrauc ar laivām? Kas jājautā klientiem un pēc kādiem parametriem klientiem jāatbild, lai identificētu, vai viņš ir vai nav ciešās attiecībās. Šie jautājumi būs jārisina," teica Bičevskis.
Komercbanku asociācijas prezidents vērsa uzmanību, ka bankām būs izmaksas, lai ne tikai identificētu, bet pēc tam arī monitorētu politiski nozīmīgu personu darījumus. "Tikpat labi var būt bankas, kas var pateikt, ka neredz tajā biznesa modeli. Banka var postulēt, ka ar politiski nozīmīgām personām nestrādā, un pārtraukt darbu ar šiem klientiem," secināja Bičevskis. Viņš atzina, ka pašlaik vēl nav skaidrs, kādas bankām būs politiski nozīmīgo personu klientu monitorēšanas izmaksas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
