Latvijas Banka ir izsludinājusi tradicionālo aptauju "Latvijas gada monēta", kurā Latvijas iedzīvotāji var balsot par, viņuprāt, pagājušā gada skaistākajām monētām.
2015. gadā izlaistas sešas kolekcijas monētas, kas stāsta par Latvijas kultūru, vēsturi un cilvēkiem: "Ugunsdzēsībai Latvijā 150", "Rīgas pilij 500", "Rainis un Aspazija", "Melanholiskais valsis", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi" un "Vērdiņam 500", informē Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.
Par "Latvijas gada monētu 2014" tika atzīta "Kurzemes baroks", kuras grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Sabiedrības aptaujā "Latvijas gada monēta 2014" piedalījās gandrīz 17 000 interesentu.
Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", Riharda Zariņa "Sudraba pieclatnieks" un "Šūpuļa monēta".
'Ugunsdzēsībai Latvijā 150'
Monēta godina ugunsdzēsēju un glābēju profesionalitāti un ikdienas varoņdarbus sabiedrības labā.
Latvijā pirmā pilsētas ugunsdzēsēju komanda radās 1845. gadā toreizējās Vitebskas guberņas pilsētā Dinaburgā (tagad Daugavpils). Tagad izveidots starptautiskiem standartiem atbilstošs ugunsdzēsības un glābšanas dienests, tradicionālo darbību paplašinot ar civilās aizsardzības un glābšanas funkcijām. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests piedalās NATO Eiroatlantiskā katastrofu reaģēšanas koordinācijas centra, Eiropas Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības departamenta un ANO Humāno lietu koordinācijas biroja programmās.
'Rīgas pilij 500'
Monēta ir veltījums Rīgas pilij, kuras siluets Daugavas labajā krastā ir raksturīga galvaspilsētas panorāmas zīme, kas gadsimtiem bijusi varas spēka vai vājuma lieciniece.
Par tagadējās Rīgas pils ēkas uzbūvēšanas gadu pieņemts uzskatīt 1515. gadu, ar ko beidzas teksti zem Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga (1494–1535) akmens tēliem virs pils vārtiem un arī rakstiskas liecības par būvdarbu izdevumiem. Cauri gadsimtiem pils bija rezidences vieta dažādu varu vietvalžiem, bet 1922. gadā kļuva par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.
'Rainis un Aspazija'
Monēta ir veltījums latviešu dižgaru Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai.
Šis mazās formas mākslas darbs runā par divām spilgtām personībām ar atšķirīgu rokrakstu, reizē kopīgu un atsevišķu dzīves ceļu un mijiedarbi literārajā darbā. Divdaļīgums kā retāk izmantots kalšanas paņēmiens ir ļoti piemērots un precīzs šīs monētas idejas nešanai.
'Melanholiskais valsis'
Monēta ir veltījums ģeniālā komponista Emīla Dārziņa skaņdarbam "Melanholiskais valsis", kas ir viena no izcilākajām latviešu simfoniskās mūzikas kompozīcijām. Vienlaikus šis ir pēdējais darbs monētu mākslā izcilajam latviešu māksliniekam Ilmāram Blumbergam, kurš 2016. gada februārī aizgāja mūžībā.
E. Dārziņš (1875–1910) ir latviešu klasiskās mūzikas dvēsele. Līdzās vienkāršām, nepretenciozām kompozīcijām E. Dārziņa darbu sarakstā ir arī opusi, kam piemīt liels simbolisks spēks. Nozīmīgākais no tiem – "Melanholiskais valsis", kuru tikai brīnumainā kārtā izdevās izglābt no bojāejas.
'Pasaku monēta I. Pieci kaķi'
Šī ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām, šoreiz – pasakai par pieciem kaķiem, kura vēlāk iedvesmojusi literātus izmantot tās motīvus savos darbos.
Latvieši vienmēr mīlējuši pasakas, kuru pamācošie vēstījumi vedina uz labestību un darba tikumu. Pasakās netrūkst pasaules ļaunuma, taču labais beigu beigās gūst virsroku. Šajā folkloras mantojumā iekodēta universāla tautas gudrība, filozofija un morāle, izspēlēts kāds dzīves modelis vai situācija un sniegta noderīga pamācība, ļaujot gūt emocionālu tikuma un labestības audzināšanu. Latviešu tautas pasakas par pieciem kaķiem galvenā domā – attapība, uzņēmība un čakls darbs ir labklājības pamatā.
Monētas mākslinieki – Anita Paegle (grafiskais dizains) Jānis Strupulis (plastiskais veidojums).
'Vērdiņam 500'
Monēta pilda kultūrvēsturisku misiju, ļaujot vērdiņu atkal iepazīt ne vien kā dainu un pasaku tēlu, bet arī kā reālu sudraba naudas zīmi.
Monēta veltīta svarīgas Latvijas vēstures liecības un naudas zīmes – vērdiņa – 500 gadu jubilejai. Šis sudraba vērdiņš nav apgrozības nauda, kas katru dienu tērējama, bet vēsturisko atpazīstamību un Eiropas naudas sistēmas kopsakarību izpratni vairojošs brīnums.
Kā nobalsot?
Savu izvēli ikviens līdz 22. martam var izdarīt Latvijas Bankas interneta vietnē un www.draugiem.lv/latvijasbanka, vai aizpildot anketu Latvijas Bankas ēkās K. Valdemāra ielā 2A un K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, kā arī Latvijas Bankas Liepājas filiālē Teātra ielā 3, Liepājā.
Tāpat balsošanas anketas izvietotas virknē kultūras iestāžu un monētu tirdzniecības vietu – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcijas un izstāžu zālēs Brīvības bulvārī 32, Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, izstāžu zālē "Arsenāls" Rīgā, reģionu galvenajās bibliotēkās – Kuldīgā, Ventspilī, Jelgavā, Preiļos, Daugavpilī, Valmierā, Rīgā un pārējos reģionu centros, kā arī grāmatu nama "Valters un Rapa" veikalos Aspazijas bulvārī 24, Rīgā, un tirdzniecības centrā "Domina Shopping" un monētu tirdzniecības vietās SIA "TAVEX", SIA "IMIS", SIA "Silver Trust" ("Latviancoins.lv"), SIA "E-Lats", SIA "Money Express Credit" un SIA "Rīga Numis" ("Rīgas numismātikas salons").
Aptaujas rezultāti tiks paziņoti noslēguma pasākumā 28. aprīlī un divu dienu laikā publicēti Latvijas Bankas interneta vietnē. Noslēguma pasākumā notiks izloze starp balsošanas dalībniekiem; balvās – 30 kolekcijas monētu, kas izlaistas 2015. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!