Klienta 1500 latu ātrais kredīts pārtop 40 000 eiro parādā  (145)

Klients uzsver, ka no 1500 latu parāda daļa jau ir segta, tomēr samaksātā nauda tagad nekādos dokumentos vairs neparādoties. Kā precizē aizņēmējs par nomaksāto summu viņam visas banku izdrukas ir "uz rokas", taču "Big Bank" prasībā, atsaucoties uz 2011. gada vienošanos, uzrāda, ka klients ir nemaksātājs.

Uzņēmuma prasības pieteikums liecina, ka uzņēmums ar klientu 2011. gada septembrī noslēdzis aizdevuma līgumu par aizdevumu aptuveni 3939 eiro apmērā. Procentu likme tika noteikta 20,601% gadā no aizdevuma summas ar pienākumu atmaksāt aizdoto un procentus, taču klients nav veicis paredzētos maksājumus. "Big Bank" vērsās tiesā, lūdzot izsniegt brīdinājumu parādniekam par piespiedu saistību izpildi. Taču prasības pieteikums liecina, ka tiesa pieteikumu atstājusi bez izskatīšanas saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.6 pantu. Tas paredz, ka gadījumā, ja brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama, tiesnesis pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.

2011. gadā jūnijā "Big Bank" ar kādu sievieti noslēgusi mutisku vienošanos par tā paša gada jūnija maksājuma pārcelšanu uz jūliju. Savukārt 2011. gada oktobrī kreditors ar klientu noslēdzis vienošanos par parāda dzēšanu. Šī vienošanās paredzēja, ka no novembra un turpmāk četrus mēnešus klients "Big Bank" atmaksā aptuveni 43 eiro. Tāpat vienošanās paredzēja, ka klients ar uzņēmumu vienosies arī par turpmāku parāda atmaksu.

Prasības pieteikumā teikts, ka, neskatoties uz vienošanos, klients maksājumus nav veicis, tāpēc "Big Bank" 2012. gada februāra beigās lēmis vienošanos atcelt un turpināt parāda piedziņu. Iepriekš noslēgtās vienošanās laikā klients kreditoram bija veicis trīs maksājumus, kopumā atmaksājot 28,52 eiro, kurus kredītkompānija ieskaitījusi līgumsoda segšanā.

Kopumā "Big Bank" bija aprēķinājis līgumsodu par laika periodu no 2011. gada 6. jūlija līdz 2011. gada 12 oktobrim 120 eiro apmērā, bet par laiku no 2012. gada 28. februāra līdz 2013. gada 8. janvārim līgumsoda summa aprēķināta 14 798,70 eiro apmērā. Šo summu gan "Big Bank" "vadoties pēc labas ticības principa, labprātīgi samazinājis līdz 1594,05 eiro", liecina prasība. Savukārt līgumsods par laiku no 2013. gada 20. janvāra līdz 2014. gada 24. oktobrim aprēķināts 25 326,42 eiro apmērā. Arī šī summa pēc labas ticības principa labprātīgi samazināta līdz 1686,18 eiro.

Tādējādi 2014. gada 24. oktobrī parāda summa sasniegusi 7877 eiro, kurā iekļauta neatmaksātā kredīta pamatsumma, neatmaksātie procenti – 722 eiro – un līgumsods – 3187 eiro. Tāpat tiesu lūgts no atbildētāja piedzīt arī "Big Bank" samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Tomēr kā portāls "Delfi" noskaidroja no kredītiestādes klienta, pret kuru uzņēmums vērsies tiesā, prasībā "Big Bank" pieļāvis vairākas būtiskas kļūdas. Uzņēmuma klients, kurš vēlējās palikt anonīms, skaidroja, ka līgumi par aizdevumu bijuši divi – abi noslēgti 2007. gadā. Turklāt abu kredītu pamatsumma bijusi atšķirīga no prasībā norādītajiem teju 4000 eiro.

2007. gadā martā kredītņēmējs ar "Big Bank" noslēdzis aizdevuma līgumu par 500 latu lielu aizņēmumu. Pēc līguma noslēgšanas personas bankas kontā uzrādījies, ka ieskaitīti 490 lati.

Savukārt 2007. gada novembrī noslēgts vēl viena aizdevuma līgums par 1023,76 latiem, no kuriem bankas kontā klients saņēmis 685 latus. No šīs summas veikta arī daļēja pirmā kredīta atmaksa, situāciju skaidroja persona, par kuru "Big Bank" vērsies tiesā.
Klients skaidro, ka pēcāk slēgtas citas vienošanās. Bankas kontā nauda neesot ieskaitīta, bet esot pārslēgti līgumi un veikta pārkreditācija.

Kā atklāj "Big Bank" klients, kopumā kopš parāda piedziņas epopejas sākuma bijušas trīs tiesas sēdes, bet ne uz vienu no tām kredītiestādes pārstāvis neesot ieradies. Pēc pēdējās tiesas sēdes tiesa pat lēmusi prasītajiem uzlikt soda naudu par neierašanos.

Nākamā tiesas sēde, kurā plānots izskatīt civillietu, paredzēta šā gada novembrī.

Klients, kas saistībā ar parāda piedziņu stājies tiesas priekšā, skaidro, ka no aizņēmuma "Big Bank" jau esot atdevis 1318,62 latus, taču šī summa nekur neparādoties, jo kredītiestāde uzrādot tikai vienošanos, ka kas noslēgta 2011. gadā. Pēc klienta teiktā, pēdējais maksājums veikts 2012. gada 14. jūnijā. Tad arī klients "Big Bank" informējis, ka vairs nemaksās. "Mans aizņēmums nesarūk, bet tikai aug. Lietu ierosina 2014. gada 24. novembrī. Vairāk ka divus gadus vilcinās savtīgos nolūkos," min klients.

"Big Bank" pārstāve Jūlija Vasiļjeva portālam "Delfi" skaidroja, ka pēc likuma un klientu datu aizsardzības nolūkos "Big Bank" Latvijas filiālei neesot tiesību sniegt jebkādu ar līgumsaistībām saistītu informāciju trešajām personām. "Līdz ar to neesam tiesīgi nodot ar šī konkrēta gadījuma saistītos datus un skaidrojumus," skaidroja uzņēmumā.

Tomēr, atbildot uz jautājumu par 40 000 eiro "uzaugušo" parādsummu, kas figurē prasībā, Vasiļjeva sacīja, ka šī informācija esot pretrunā ar pašreizējo situāciju un informāciju, kas ir kredītiestādes rīcībā. "Šai personai aprēķinātā summa sakarā ar līguma nosacījumu neievērošanu ne tuvu neatbilst jūsu minētajai konkrēta darījuma ietvaros," klāstīja "Big Bank" pārstāve, aicinot klientu personīgi sazināties ar kredītiestādi, lai izrunātu visus interesējošus jautājumus un neskaidrības sakarā ar konkrēto līgumu, kā arī citiem bankas sniegtiem pakalpojumiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Vineta Ore portālam "Delfi" skaidroja, ka tiesu praksē bija pieņemts, ka līgumsodu nevar aprēķināt vairāk kā 100% apmērā no aizņemtās summas. Sākot ar 2014. gada 1. janvāri, līgumsodu nevar rēķināt vairāk kā 10%, bet uz šo normu attiecas pārejas noteikumi.

Savukārt par prasībā minēto, ka "Big Bank", kas ir prasītājs šajā lietā, "pēc labas ticības principa labprātīgi" parāda summu samazinājis, Ore sacīja, ka parasti tiesa ir tā, kura veic pārrēķinu šādos gadījumos, nevis prasītājs ir tas, kurš to dara pēc "labas ticības principa". PTAC rīcībā gan nav informācijas, vai "Big Bank" līgumsods tika atzīts par netaisnīgu, tomēr jāņem vērā, ja gadiem nemaksā, tad tas var uzkrāties diezgan liels, stāstīja PTAC pārstāve. Vienlaikus viņa piemetināja, ka šajā gadījumā tas tāpat nav varējis sasniegt 40 000 eiro.

Turklāt no PTAC paustā izriet, ka parasti kredītdevēji vēršas tiesā ātrāk, kad vēl līgumsods nav tikt dramatiski pieaudzis. "Nebūtu pieļaujami, ka tik ilgi audzē procentus un līgumsodu. Ja patērētāja līgumā kā sankcijas veids norādīti nokavējuma procenti, tad arī uz tiem ir attiecināms 100% visu nesamaksāto procentu ierobežojums - nesamaksāto lietošanas un nokavējuma procentu kopsumma, ko paredz Civillikums," klāstīja Ore, pieminot, ka PTAC rīcībā nav klienta un "Big Bank" noslēgtais līgums, lai to pilnībā izvērtētu.

PTAC šī gada laikā saistībā ar līdzīgiem gadījumiem, kad kredītiestāde pieprasa atdot nesamērīgi lielu summu soda naudā un soda procentos, nav saņēmis, papildu norādīja Ore.