Bankas ļoti daudz ziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam jeb Kontroles dienestam, taču krimināllietu ir maz, vēl mazāk ir ierosinātu tiesas procesu un vēl mazāk - notiesājošu spriedumu, sacīja bankas "Citadele" valdes loceklis, Risku un atbilstības direkcijas vadītājs Valters Ābele.
Viņš vērsa uzmanību, ka 2013. gadā Latvijā bija tikpat daudz ziņojumu kā Vācijā, un tas liek domāt, ka Latvijā vai nu tiek ziņots par daudz un ir pārāk stingri ziņošanas kritēriji vai arī klientu bāze ir ar daudz augstākiem riskiem. Droši vien ir abi faktori, pieļāva bankas valdes loceklis.
Vaicāts, vai Latvijā pašreizējais regulatora darbs un jaunu likumu normu pieņemšana ir pietiekami, lai radītu pārliecību, ka Latvijas finanšu sektors ir pietiekami godīgs un ar to var sadarboties, Ābele sacīja: "Ir soļi, ko veic regulators, ir soļi, ko veic likumdevējs, ir soļi, ko veic Kontroles dienests. Katrs solis pats par sevi nav pietiekams." Viņam šķiet, ka svarīgākais šajā jomā tomēr ir tiesībsargājošo iestāžu darbs.
"Citadelē" aprēķināts, ka bankai viens ziņojums Kontroles dienestam izmaksā 30 eiro. "Nevaram komentēt, ko un kā dara prokuratūra, taču ir ļoti daudz ziņojumu, maz krimināllietu, vēl mazāk ierosinātu tiesas procesu un vēl mazāk notiesājošu spriedumu. No malas šī proporcija neizskatās labi. Vai nu bankas par daudz ziņo, vai arī Kontroles dienestam vajag vairāk resursu. Ja pašlaik 20 cilvēkiem gadā jāapstrādā vairāk nekā 15 000 ziņojumu, tad vienam cilvēkam tas ir 750 ziņojumi gadā jeb divi ziņojumi dienā, ieskaitot sestdienas un svētdienas. Varbūt var palaist vaļīgāk ziņojumu sliekšņus, lai Kontroles dienestam vieglāk fokusēties uz patiešām riskantajiem gadījumiem?" teica Ābele. Viņaprāt, par šo jautājumu būtu nepieciešama veselīga diskusija.
Bankas "Citadele" valdes loceklis arī uzskata, ka daļa no Latvijas pelēkās ekonomikas tiek noziņota Kontroles dienestam caur banku sniegtajiem ziņojumiem, jo bankas ziņo ne tikai par nerezidentu, bet arī par rezidentu darījumiem. Efektīvs ēnu ekonomikas apkarošanas rīks būtu izskatīt šos banku ziņojumus, par atklātajiem pārkāpumiem sākt krimināllietas un tiesas procesus, uzskata Ābele. Viņaprāt, šādā veidā ēnu ekonomika samazinātos.
Ābele rezumēja, ka visām pusēm vēl jāpaveic liels darbs - gan bankām, gan atbildīgajām iestādēm. Likumā jābūt principam, ka banka pēta, izvērtē risku, ziņo. Ja ir noziņots, tad ir prokuratūras darbs, krimināllieta, notiesājošs spriedums un sods. Ja tiks uzrādīts konsekvents progress visos šī procesa posmos, tad divu, trīs gadu laikā par reputāciju nebūs jautājumu, secināja "Citadeles" valdes loceklis.
Viņš uzskata, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas speciālisti dara savu darbu un zina, kas notiek. Ābele gan pieļāva, ka, iespējams, bija lietas, ko varēja izdarīt ātrāk un stingrāk. "Šķiet, ka regulators kādu gadu mēģināja ar uzrunām caur Komercbanku asociāciju mobilizēt tirgu uz lielāku pašregulāciju, taču runāšanas fāze ieilga. Tīri teorētiski tas ir tāpat kā ar dzērienu ražotājiem "Coca-Cola" un "Pepsi" - abiem dzērienā ir daudz cukura, visi zina, ka pārmērīgas cukura devas nav veselīgas, un mēģina pierunāt samazināt cukura daudzumu produktā. Bet ražotāji skatās viens uz otru - ja viens samazinās un otrs nesamazinās, tad otrs paņems tirgū tos klientus, kuriem garšo cukurs," salīdzināja "Citadeles" valdes loceklis. Viņš atzina, ka brīvā tirgū pašregulācija ir laba lieta, bet par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem vai kritiskās situācijās ir jābūt valsts noteiktam regulējumam un spēles noteikumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
