Jaunā NĪN aprēķināšana Rīgā liek meklēt cilvēkus, ko deklarēt dzīvokļos  (111)

Kā ziņots, šogad Rīgā stājas spēkā jaunie noteikumi par NĪN aprēķināšanu. Laikraksts vēstī, ka lielākās izmaiņas skāra tukšo dzīvokļu īpašniekus, kā arī dzīvokļu īpašumos nesadalīto daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, kuriem par dzīvošanu plašākās telpās nekā 50 kvadrātmetru uz vienu deklarētu iedzīvotāju ir jāmaksā paaugstināts NĪN. Nākamgad šādos īpašumos vienai dzīvesvietu deklarējušai personai piekrītošā platības daļa būs 40 kvadrātmetru, bet 2018. gadā – 30 kvadrātmetru.

Laikraksts norāda, ka jaunā nodokļa aprēķināšanas kārtība saimniekmājās dzīvojošiem pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm atsevišķos gadījumos nodokļu slogu palielinājusi vairākas reizes.

Viena šāda nama pārvaldnieks Juris Ozols laikrakstam atklājis, ka jau šogad pat piedraudējis īrniekiem palielināt īres maksu par 30 eiro mēnesī, ja dzīvoklī dzīvos kāds, kas nav deklarējies.

Pēc viņa teiktā draudi palīdzējuši un visi piedeklarējušies, tāpēc šogad izdevies "izlīst kā caur adatas aci". "Taču, ko darīsim nākamgad un 2018. gadā, kad tiks rēķināti attiecīgi 40 un 30 kvadrātmetru uz vienu deklarēto personu, es nezinu. Rīgas dome uzskata, ka nākamgad ēkā būs lieki 100 kvadrātmetru, bet 2018. gadā – 700 kvadrātmetru, ja nepalielināsim deklarēto skaitu. Taču mājā nav neviena brīva dzīvokļa. Lai nebūtu jāmaksā palielinātais nodoklis, īpašumā nākamgad vajadzētu būt deklarētiem kā minimums 63 cilvēkiem, bet 2018. gadā – 84 īrniekiem," savos aprēķinos dalījies mājas īpašnieks.

Viņaprāt, vienīgā iespēja būs meklēt uz ārzemēm aizbraukušos latviešus vai lauciniekus, kuri būtu ar mieru deklarēties Rīgā, lai gan tur īstenībā nedzīvo.

Ozols stāstījis, ka iepriekšējos gados NĪN tika rēķināts par katru ēkā esošo telpu grupu, tajā skaitā par konkrēto dzīvokli. Savukārt šogad nodokli aprēķina pēc īpašuma pilnās kadastrālās vērtības, nesadalot to telpu grupās. "Ja pieder piecu dzīvokļu māja ar vienu kadastra numuru, tad tā tiek taksēta kā vienots īpašums un noteikti pārsniedz 107 000 eiro robežu, no kuras sākas lielais 0,6% nodoklis no kadastrālās vērtības. Savukārt, ja īpašums ir sadalīts un katram dzīvoklim ir savs kadastra numurs, tad viena dzīvokļa vērtība reti kad pārsniegs 57 000 eiro robežu un tātad būs jāmaksā mazais – 0,2% – nodoklis no kadastrālās vērtības," skaidrojis Ozols.

Tāpat viņš aprēķinājis, ka, mainot NĪN aprēķinu kārtību Rīgā, lielākajai daļai daudzdzīvokļu namu īpašnieku nodokļa palielinājums par ēkām, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir audzis par 100–150%. "Neatkarīgā Rīta Avīze" raksta, ka šie noteikumi nevienlīdzīgā situācijā nostādot ne tikai namu īpašniekus, bet arī tajos dzīvojošos vismazāk aizsargātos sabiedrības slāņus – pensionārus, daudzbērnu ģimenes.

Ozols skaidrojis, ka, "ja cilvēks ir vientuļš pensionārs un dzīvo savā īpašumā esošā dzīvoklī, tad pašvaldība viņam var piešķirt nodokļa atlaidi – 50% apmērā no nodokļa summas". Savukārt, ja šāds cilvēks dzīvo īrētā namīpašnieka dzīvoklī, tad viņš šogad saņems – 300% nodokļa palielinājumu," aprēķinos ar laikrakstu dalījies saimnieks.

Pēc viņa teiktā, šī jaunā kārtība ir diskriminējoša, jo vieni ir spiesti maksāt ļoti lielu nodokli, ja vien dzīvoklī nedzīvo kā siļķes mucā, bet cits var dzīvot viens pats piecistabu dzīvoklī, kura kopējā platība pārsniedz 100 kvadrātmetru, un maksāt samazināto nodokli.