Pret 'Rietumu banku' Francijā izvirzītas apsūdzības par naudas atmazgāšanu  (31)

Galvenais apsūdzētais šai lietā ir kādreizējais kompānijas "France Offshore" vadītājs Nadavs Bensusāns, kurš Francijā tiek dēvēts par "ofšoru karali". Tā dēvētie "Panamas dokumenti" liecina, ka viņš ir bijis starp ārzonu kompāniju uzturēšanas biznesā strādājošo juristu "Mossack Fonseca" klientiem, kas bija iecienījuši "Rietumu banku".

Pirms pieciem gadiem tapusī dokumentālā filma ar ironisko nosaukumu "Mēs visi dosimies uz nodokļu paradīzi" seko līdzi franču Bensusāna gaitām viņa Rīgas vizītes laikā. Bensusāns demonstrē savas kompānijas "France Offshore" reklāmas stendu Rīgas lidostā, pēc tam apmeklē savu vietējo biroju Vecrīgā Vaļnu ielā. Tad Bensusāns dodas uz "Rietumu bankas" galveno ēku Vesetas ielā un tur tiekas ar bankas viceprezidentu Ruslanu Stecjuku.

Tagad par sadarbību ar "France Offshore" "Rietumu banka" vairs nerunā, atsakot jebkādus komentārus un intervijas iespējas, ziņo "de facto". Uz nosūtītajiem papildjautājumiem bankas preses sekretāre Eleonora Gailiša kādā e-pastā atbild: "Paskaidrojiet, lūdzu, kādu daļu no teikuma "atbilžu un komentāru no Rietumu Bankas puses nebūs" jūs nesapratāt?"

Ziņas par "Rietumu bankas" saistību ar Bensusānu publiski izskanēja jau 2012. gada nogalē. Tolaik mediji ziņoja par kādas Latvijas komercbankas pārstāvniecības Francijā darbinieka aizturēšanu Parīzē, izmeklējot lietu pret "France Offshore" aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem. Bankas nosaukumu Latvijas kredītiestāžu uzraugi tolaik neatklāja, tomēr jau tad bija zināms – tikai "Rietumu bankai" ir birojs Francijā.

Tagad ir zināms, ka pratinātais darbinieks bija "Rietumu bankas" Parīzes pārstāvniecības vadītājs Sergejs Ščuka. "Panamas dokumentos" redzams, ka jau 2007. gadā Bensusāns nodeva instrukcijas juridiskās firmas "Mossack Fonseca" darbiniekam, Rīgas biroja valdes loceklim Teo de Regibusam, ka ārzonas kompāniju dokumenti ar kurjeru jāsūta uz "Rietumu banku" Rīgā, uz aploksnes norādot Ščukas uzvārdu.

Nu izmeklēšana Francijā ir pabeigta – lieta ir nodota prokurorei, kas tuvākajos mēnešos izlems, kādas būs galīgās apsūdzības, kuras gan vēl būs jāapstiprina izmeklēšanas tiesnesim. Tiesā lieta varētu nonākt gada beigās. Lietā ir apsūdzētas vismaz piecpadsmit personas – gan fiziskas, gan juridiskas. Dažas no tām ir no Latvijas, "de facto" pastāstīja prokurore, Francijas nacionālā finanšu noziegumu izmeklēšanas prokurora vietniece Ulrika Delonī-Vaisa: "No uzņēmumiem izmeklēšanas tiesnesis ir izvirzījis apsūdzības "Rietumu bankai". Un Pankova kungam, kas ir bankas direktors, bankas vadītājs Latvijā."

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdājs un prezidents Aleksandrs Pankovs gan šobrīd Francijas Augstākajā tiesā ir apstrīdējis viņam celto apsūdzību. Iepriekš "Rietumu banka" bija pārsūdzējusi arī kādu citu procesuālu lēmumu, taču sūdzība tika noraidīta. Tas nozīmēja, ka "Rietumu bankai" kā drošības nauda bija jāiemaksā 20 miljoni eiro. Banka gan to neizdarīja, tāpēc Pankovs kā tās vadītājs 2014. gada beigās nopelnīja vienu no divām apsūdzībām. "Pirmais pārkāpums – banka nesamaksāja 20 miljonu eiro drošības naudu. Un otrais pārkāpums – būdams bankas viceprezidents, viņš palīdzēja naudas atmazgāšanā," stāsta prokurore Delonī-Vaisa.

Apsūdzības ieskatā periodā no 2006. gada līdz 2012. gada beigām Bensusāns izveidoja grupu, lai palīdzētu Francijas rezidentiem caur ārzonas kompānijām atmazgāt naudu. Viena no bankām, kur šīm ārzonām bija konti, bija "Rietumu banka". Par summām prokurore pagaidām nerunā, jo lietu ir saņēmusi salīdzinoši nesen un ar visiem tās materiāliem vēl nav iepazinusies, tomēr Francijas mediji iepriekš minējuši 700 miljonus eiro un dažus simtus kontu. Prokurore Delonī-Vaisa par Bensusānu raidījumam saka – izskatās tā, ka viņam bijusi "īpaša partnerība" ar "Rietumu banku".

Izmeklētāji uzskata, ka "Rietumu banka" zinājusi, ka Bensusāna darbības, iespējams, bijušas nelikumīgas. "Tāda ir izmeklēšanas tiesneša pozīcija. Tāpēc viņš banku ir apsūdzējis. Vairāku pazīmju dēļ viņš domā, ka banka un atsevišķas tās atbildīgās personas zināja, ka tā bija naudas atmazgāšanas sistēma," raidījumam atbild prokurore.

Kad parādījās ziņas par izmeklēšanu Parīzē, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka ir sākusi pārbaudi, jo esot saņēmusi informāciju par kādas Latvijas komercbankas atsevišķu klientu jautājumiem Francijā. Tomēr komisija neatklāj, kā šī pārbaude ir beigusies. 2014. gada rudenī banka brīdināta par Kredītiestāžu likuma prasību pārkāpumu – nepietiekamu reputācijas riska izvērtējumu darījumos ar klientu. Savukārt pirms gada bankai piemērota 35 tūkstošu eiro soda nauda par nepilnībām bankas iekšējās kontroles sistēmā - nepietiekamu klientu izpēti un darījumu uzraudzību. Šī soda nauda gan bija četrreiz mazāka par maksimālo tolaik iespējamo, piebilst "de facto".

FKTK padomes loceklis, Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko par "France Offshore" lietu raidījumam atzīst: "Mēs zinām, ka šāds strīds pastāv. Un šajā gadījumā mums notiek saruna ar banku. Un, ja mēs redzam, ka vienai pusei ir argumenti, mēs saprotam, ka šajā gadījumā argumenti ir arī Francijas izmeklējošajai institūcijai. Kurš no viņiem beigās būs tas vinnētājs, kurš šajā gadījumā svinēs savu uzvaru, kuram būs argumenti, kas pierāda viņu taisnību, to mēs šajā brīdī pateikt nevaram."

FKTK padomes locekļi gan kategoriski noliedz, ka attieksme pret "Rietumu banku" būtu saudzīgāka nekā pret mazākām kredītiestādēm. Komisija arī uzsver, ka tā ir autonoma iestāde, tāpēc nekādas politiskās ietekmes banku uzraudzības darbā nav un nevar būt.

Raidījums gan norāda, ka gan bankas līdzīpašnieki, gan algotie darbinieki – augsta līmeņa menedžeri – vairāku gadu garumā regulāri ziedo dažādām partijām. "Rietumu bankas" prezidents Aleksandrs Pankovs līdz nesenam laikam bija arī Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārvaldes institūcijas – padomes – loceklis. Amatu viņš atstāja pēc tam, kad "Rietumu banka" marta sākumā paziņoja par izstāšanos no asociācijas. Organizācijā atzīst – par bankas problēmām Francijā ir dzirdēts, tomēr "Rietumu bankai" aiziet pašai tādēļ neviens neesot lūdzis. Paziņojums, ka "Rietumu banka" izstājas no LKA, bijis bankas individuāls lēmums, pieņemts bankas iekšienē un balstīts uz bankas iekšējiem biznesa jautājumu apsvērumiem. Biedru izslēgšanu LKA statūti nemaz neparedzot.