Par spīti tam, ka degvielas cenas ir būtiski samazinājušās, Saeimas izmaksas par vienu ar dienesta auto nobraukto kilometru gadu no gada pieaug, svētdien vēsta raidījums "LNT Ziņu TOP 10".
Saskaņā ar raidījuma veiktajiem aprēķiniem pirms trīs gadiem brauciens ar dienesta auto izmaksāja 1,39 eiro kilometrā, 2014. gadā – 1,42 eiro, bet pērn izmaksas palielinājās vēl straujāk, sasniedzot 1,63 eiro par kilometru.
Pirms diviem gadiem jautājumu par Saeimas autobāzi, kas apkalpo arī vairākas citas valsts iestādes, un tās izmantošanu aktualizēja toreizējā deputāte Elīna Siliņa. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītāja pauda aizdomas par izšķērdību. Viņa bija aprēķinājusi, ka dienesta automašīnas viena kilometra izmaksas ir tik dārgas, ka lētāk ir aizlidot uz Ņujorku, nekā ar Saeimas auto aizbraukt uz Liepāju. Siliņai pametot Saeimu, autobāzes lieta noklusa.
Tagad Publisko izdevumu un revīzijas komisiju vada Andris Bērziņš (ZZS), kurš uzskata, ka pārmaiņas autobāzei nav gājušas secen: "Pirmkārt, ir pieņemts prezidija lēmums, kādā veidā tiek izmantots autotransports, kas ir ļoti precīzi sadalīts, kādā veidā to izmanto. Otrs moments ir, ka mums par vienu piekto daļu ir samazinājusies autotransporta izmantošana."
Taču Saeimas autoparks un nodarbināto skaits ir palicis nemainīgs. 2014. gadā autobāzē bija 71 transporta līdzeklis un 125 darbinieki. Tagad – 73 mašīnas un 123 darbinieki. Turpretī budžets ticis pat palielināts no 2,2 miljoniem 2013. gadā līdz 2,3 miljoniem šogad, noskaidrojis raidījums.
Pirms trīs gadiem brauciens uz Liepāju un atpakaļ būtu izmaksājis 611 eiro, bet pērn – jau 717 jeb par 100 eiro vairāk.
Veikt šo ceļu ar taksometru būtu vairāk nekā uz pusi lētāk: tas izmaksātu no 240 līdz 300 eiro.
Raidījumam neizdevās sazināties ar autobāzi, lai noskaidrotu, kāpēc ar Saeimas auto braukt kļuvis dārgāk.
Kritiski situāciju autobāzē vērtē arī Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Viņaprāt, automašīnām ir jāuzliek GPS iekārtas – tās ļautu kontrolēt, vai dienesta automašīnas uz valsts rēķina netiek izmantotas privātām vajadzībām, kas ir aizliegts.
"Ja valsts prasa no uzņēmējiem kā vienīgo pierādījumu, ka darba mašīna tiek izmantota darba vajadzībām, ir GPS iekārta, nu tad, ziniet, laikam tikai godīgi ir valsts pārvaldei pateikt, ka arī mēs šādu pašu pierādījumu prasām no valsts pārvaldes darbiniekiem, kas protams, ir arī pašvaldību darbinieki," savu pozīciju pamatoja Parādnieks.
Savukārt Bērziņš uzskata, ka bez raidītājiem var iztikt, jo kontroles mehānisms darbojoties jau tagad.
"Saeimas garāžā ir ļoti stingra uzskaite, un nevar izbraukt, kad grib. Tiek fiksēts laiks, kad mašīna tiek izmantota. Tādi gadījumi, kad kāda no Saeimas automašīnām tiek izmantota privāti – es paņemu, aizbraucu mājās, nolieku pie vārtiņiem piektdien un tad pie viena arī uz tirgu aizbraukšu, un vēl kaut kur – tādus gadījumus Saeimā neesmu redzējis," apgalvo Bērziņš.
No Saeimas darba kārtības šis temats pavisam tomēr nav pazudis. Iespējamās izmaiņas autobāzē nolēmusi aktualizēt Revīzijas komisija. Taču darbi saplānoti tā, ka deputāti autobāzei pievērsīsies rudenī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
