Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn bija deficīts 1,3% apmērā no IKP

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā sasniedza 8871,7 miljonus eiro jeb 36,4% no IKP.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2015.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 372,3 miljonu eiro apmērā, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām ir par 66,1 miljonu eiro jeb 0,3 procentpunktiem no IKP mazāks.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes skaidrotā, tās aprēķināto vispārējās valdības budžeta deficītu atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai samazināja šādas korekcijas: ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšana (par 120,8 miljoniem eiro jeb 0,5% no IKP), korekcija saistībām pret kreditoriem (50,1 miljons eiro jeb 0,2% no IKP), atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšana (42,6 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP), korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (27,4 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP), kā arī Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija (22,1 miljons eiro jeb 0,1% no IKP).

Vienlaikus vispārējās valdības budžeta deficītu palielināja korekcijas saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta ēkas iegādi no privātā partnera (par 67,8 miljoniem eiro jeb 0,3% no IKP), prasības pret debitoriem (65,1 miljons eiro jeb 0,3% no IKP), nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (22,2 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP), valdības ieguldījumi uzņēmumos (21,5 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP), kā arī otrā pensiju līmeņa līdzekļu nākotnes izmaksas (19,2 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP).

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājās par 59,8 miljoniem eiro jeb 0,3 procentpunktiem no IKP.

Pretstatā budžeta deficītam 51 miljona eiro apmērā 2014. gadā, pērn pašvaldību apakšsektors uzrādīja budžeta pārpalikumu 92,6 miljonu eiro apmērā. Pozitīvās izmaiņas sekmēja ieņēmumu pieaugums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kapitālo izdevumu samazinājums un uz valdības sektoru pārklasificēto uzņēmumu finansiālo rezultātu uzlabošanās.

Centrālās valdības apakšsektora budžeta deficīts 2015 .gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās par 31,5 miljoniem eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP. Savukārt sociālās apdrošināšanas fonda apakšsektora budžeta pārpalikums samazinājās par 52,2 miljoniem eiro jeb 0,2 procentpunktiem no IKP, jo likumdošanas grozījumu dēļ pieauga izdevumi sociālajiem pabalstiem.

Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, samazinājās par 744,6 miljoniem eiro. Parāda samazinājums skaidrojams ar aizdevuma atmaksu Eiropas Komisijai 1,2 miljardu eiro apmērā.

2016. gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās, apdrošināšanas aģentūras, Centrālās statistikas pārvaldes, Rīgas domes, Valsts nekustamo īpašumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju atbilstoši regulas prasībām statistikas pārvalde iesniedz Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim. Tās rezultātus izmanto, lai vērtētu, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem. Plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3% un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60%.