"Nerezidentu apkalpošanas bizness ir ar augstu riska pakāpi pats par sevi. Tā nav Latvijas mājsaimniecību kreditēšana vai kaut kas tamlīdzīgs. Turklāt šis risks nav abstrakts, bet ļoti konkrēts. Tas ir reputācijas risks, jo tavs klients var būt pilnīgi legāls biznesmenis, bet, mainoties režīmam kādā no nestabilām jurisdikcijām, kļūt par kaut ko pilnīgi pretēju. Tas ir risks, cik lielā mērā uz klientiem par paļauties," teica Putniņš.
Viņš arī atgādināja, ka nerezidentu noguldījumi nav klasiski depozīti, bet faktiski nauda uz pieprasījumu un nav nekas labilāks kā nauda uz pieprasījumu. "Tādēļ ir nepieciešama ļoti liela piesardzība – šis bizness ir ļoti kontrolējams un mainīgs. Tas arī nosaka, cik šis sektors ir stabils kopumā," uzsvēra FKTK priekšsēdētājs.
Tāpat Putniņš atzina, ka likviditātes un kapitāla pietiekamības prasības nerezidentus apkalpojošajām bankām parasti ir augstākas nekā bankām, kuras strādā ar rezidentiem.
"Vidējie rādītāji šajā ziņā mums ir unikāli visā Eiropā. Ņemot vērā šo īpatnējo biznesu, mums kopā ar augstiem kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītājiem, ir iespējams nodrošināt arī pietiekamu peļņu. Bankas dažkārt pat izvēlas turēt vēl augstāku likviditātes rādītāju nekā mēs esam noteikuši. Viņi ļoti labi saprot, ka var rasties situācija, kurā ļoti ātri ir jāspēj izpildīt klientu prasības, un tādēļ portfelī daudz ir skaidrās naudas, likvīdu vērtspapīru. Ja mēs redzam, ka banka arī sliktākā scenārija gadījumā spēs apmierināt visas klientu prasības, tad augstākais uzraudzības mērķis ir sasniegts. Lielākajai daļai no nerezidentu bankām tieši šāda situācija arī ir," teica Putniņš.